Apbrīnojami, cik veikli luksusa auto nodoklis tiek reducēts uz nodokli par dzinēja apjomu. T.i. nav nekādas starpības starp 2litrīgu ģimenes auto un tāda pat apjoma honda s2000. Nē, nu labi - tā honda jau nav nekāds ekskluzīvs, lēts jauniešu rodsters, tā teikt. Un ģimenes busam dzinēja apjoms var būt ļoti līdzīgs auto, kurš nu nekādi nav saucams par ikdienā izmantojamu. Te jau pazūd paviedens - par ko sākās cīņa - par ekoloģiju vai pret inflāciju (ja vispār uzskatām, ka šie līdzekļi palīdz mazināt inflāciju).
Labi, var jau būt ka ģimenēm ar 3 bērniem nav vajadzīgi perversie amerikāņu busi - ir tak līdzīgas ideoloģijas opeļi un folksvāgeni ar mazākiem motoriem; labāki vai sliktāki, bet ir. Nav pat runa par to, ka nodoklis skar jūtīgo 2 litru apjomu, kas ir parasts cipars vidējās klases ģimenes auto. Ja jau apjoms, tad apjoms. Resnajiem un tiem, kas sver vairāk par 100kg, jāmaksā dārgāk par veselības apdrošināšanu, jo 105kg. smagam masu fizkultūrietim ir lielāka iespēja nogāzties ar infarktu, nekā 50kgmīgam narkomānam vai 80kgmīgam biroja žurkulēnam, kurš ilgi sēc pēc uzkāpšanas 9. stāvā. Te jums kritērijs, un te jums kontroles mehānisms.
Laikam būtu bezgala banāli klasificēt, ka dīvainas sakritības dēļ pārvaldes aparātos parasti strādā vai nu tupi, vai - tieši otrādi - gudri cilvēki. Problēma ir tajā, ka bez tupajiem un gudrajiem aparātos ir ļoti maz vienkārši saprātīgo.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |