Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

00:03

Bet Mihailovs tomēr raksta labi. Var strīdēties, ka nav Saimaka vai Bredberija līga, bet tomēr tas ir līmenis. Desmit gadu vecumā es vienkārši nesapratu...nē, nejutu daļu no uzrakstītā. Jāpaskatās, ko vēl var atrast.

Ielās parādās spiedzēji un blējēji - ar baikiem un pļerdakiem. Cilvēki tādi apdulluši, mēģina pāriet uz pavasara modēm, bet tās laika ziņas - biedē ar lietu, sniegu. Sejas gan tādas nesaprotamas - baigi aizdomīgi skatās, pagātne te visiem tomēr nekāda - darbs zavodā, vai tagad - sia mia vai ministrijā. Un nekādu perspektīvu.

Ā, re kādu domu Mihailovs piemin - monarhija labāka par demokrātiju ar to, ka jauns un enerģisks monarhs jaunības degsmē var izdarīt vairāk laba nekā ļauna, pat attīstīt valsti, ne tikai ļaut tai veģetēt. Demokrātijā pie varas nonāk jau tajā vecumā, kad gribās stabilitāti, saglabāt esošo. Nu, skaidrs ka jaunās iekārtās pie varas var tikt gados jaunāki, acīmredzot viņš domā ilgi pastāvošās demokrātijas. Bet mums jau ir tās pelnu...nē, ēnu dienas, divas atšķirīgas paaudzes saskaras, būtu interesanti uzzināt vai kāds ministrs ir pieņēmis kādu lēmumu, balstoties uz šīs pieredzes vai otrādi.

Kamēr Godmaņpaps gaida Eiropas direktīvu attiecībā uz olimpiādi, pilsētas laukumi tiek gatavoti urinējošā brita sezonai. Šobrīd tāds labs laiks, kad ziemas stingums ir iemucis saldēto vistu nodalījumā, bet birģermeistarus un pārējo teitoņus piedzīvojušās ieliņas nav pārpildījušās ar Kārdifas ogļračiem, kuri slīdot uz savas siekalas, veido maršrutu un krodzinieku peļņu. Bet latvieši...tas protams ir vispārinājums...ja kāds ir ilgi drāzts, tas paliek kluss, rāms un mierīgs. Var paskatīties jaščikā, kāds maita ir Šlesers un domnieki, bet tad nāk citi kreņķi - jātaupa kilovats un vienmēr jau atrodas, ko darīt. Tad nāks Jāņi, un varēs cept desas un alus maratonā vinnēt vāgenu vai ceļojumu uz salu, kurā krokodils gaida happī mīlu no ziemeļvalstīm. Varbūt pēc laika atkal varēs nopirkt sombrero, man tādu bērnībā tā arī nenopirka. Vo, sombrero varētu būt perspektīvi. Bet varbūt man tāda būs kā līgavaiņa brālim, tikai man bailīgi lidot pāri okeānam. Kautgan ja padomā - tiklīdz esi gaisā, ir pilnīgi vienalga, kas zem spārna - zeme, ūdens vai kalni - izdzīvojot reti. Tāpēc jau tur dod ko ēst un iešmigot - stresiņi atlaižās, tikai dīvaini ka sekss ir aizliegts, lai arī opera tā pati. Dodiet cilvēkiem ēdienu, šmigu un iespēju vairoties un valdiet pār to prātiem - punkts, Maslova piramīda ar aci virs tās un ar labunakti.