Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

22:52

Kamēr mēģinu saprast, vai esmu pieķēris kautkādu svešzemju ligu, tīksmīgi apzinos ka priekšā ir divas mierīgas dienas, kurās es nebraukšu tramvajā uz pilsētu un neredzēšu ne "urinējošo britu", ne mizantropijas izraisītājus. Piemēram, tādu kā šodien, kurš visu ceļu līdz centram stāvēja uz pakāpieniem, itkā bīdamies pabraukt garām vai ieraugām kontrolierus. Pirms centra, kad tramvajā mēģināja iekāpt sieviete ar mazu bērnu, šis ilgi mētājās no vienas durvju puses uz otru, līdz beigās šim kautkas saslēdzās un naski atkrita uz vienīgā brīvā sēdekļa, pretī durvīm un pēc tam, plūkādams savu pirmo uz zoda izdīgušo kūsu, truli blenza uz bērnu kurš mēģināja noturēties kājās. Kamēr skatījos, bija nākamā pietura un visi izkāpa. Es saprotu, ka mums te ir demokrātija, visi drīkst visu, ka vecāki izsitušies no spēkiem cīņā ar ekonomiku un sīkie drīkst augt uz ielas vai pie kompja, bet mani neapmierina biomasa, kas bez nintendo un ipoda neko šajā dzīvē vairs neatšķir. Baļļin, nu nevar pateikt "mācēji uztaisīt sīko, nopelni vāģim vai taksim" un "pensionāri paši ir vainīgi pie sava bēdīgā stāvokļa", ir taču kautkāda nemanāma robeža, aiz kuras sākas tupums vai kā to nosaukt. Protams, neviens neapgalvo, ka šis tips, pieaudzis, taisīs kinderus un muks no tiem tālāk, varbūt viņš kļūs par lielisku tēvu, jā, visdrīzāk tā arī notiks. Savādāk tas būtu pārāk biedējoši, man šķiet.