tieši tas pats notiek ar kādreiz atzītām (un ne tik) mūzikas kastēm, un es pieļauju, ar da jebkuru gadžetu, ko lielāka ļaužu grupa izvēlējusies kolekcionēt, par provi linn lp12 plašu atskaņotājs, kura uzbūve lielos vilcienos nav mainījusies pēdējos 30 gadus, pirms gadiem 4-5 īpayā bija nopērkams par 500 zaļajiem papīrīšiem tīri nesliktā komplektācijā, tagad jāpriecājas, ja vari atrast pilnīgi pliku grozgaldiņu (bez rokas un galvas) par 800-1000 paundiem, tas pats jau ir panesies ar 70-80 gadu japāņu elektroniku vai klasiskiem britu raidorganizācijas minimonitoriem, var tikai nopriecāties, cik jaunas weblapas saradušās, kas tirgo nezin kādos šķunīšos, garāžās un bēniņos atrastu mint tehniku, man šķiet nav vērts šūties, tas uznāk un pāriet viļņveidīgi, var tikai retu reizi kost sev pirkstos, ka neesi laicīgi atklājis kādu iekārojamu modeli, bet tā industrija ir apbrīnojami liela ...
kolekcionāri, no vienas puses, sajāj tirgu jebkam, no otras puses, pateicoties viņiem, šis tas interesants saglabājas labāk, nekā kāda raspizģaja pārvaldījumā, kurš to tur šķūnī un vārta smiltīs.
interesanti, kurā brīdī entuziasts kļūst par kolecionāru ? :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}