Nu re, samērā nejauši tiku pie spogulenes, tikai kā mazliet pedantam gribās nomainīt gaismas blīves. Objektīvi - 28mm, 50mm un šīberzūms 80-200. 50mm uz spogulenes man liekas galīgi aplam, jo tas TROKSNIS, nu spoguļa belziens, ir pārāk skaļš salīdzinot ar reindžfainderi. Gan jau izdomāšu kautkādu pielietojumu, jāsāk tik spiest. Priekš eur13+shippings galīgi nav slikti. Vienīgi, ka soma piesūkusies ar tabakas smaku, no kameras gan vairs nejūt. Ne jau ka man baigi vajadzētu tik daudz dzelžu, bet jāatzīst, ka tas ir adiktīvi - un vēl mani fascinē oldskūla fiška un izpildījums. Kā tas ir izdomāts, uztaisīts. Piemēram, jauns Pentax K100 ar zūmu....nē, nu interesanti, nepētot dziļi - bildes vroģe kā bildes, bet tas ka baigi daudz pogu, meņu, uzstādījumu nu un spoguļa skaņa - no tās nebīstas vienīgi arhitektūra un putni kilometra attālumā. Plastmasīgums nepatīk. Jāpierod, kā jau pie jebkuras tehnikas. Vecajai spogulenei bačas darbina tikai gaismas mērītāju, var iztikt arī bez tām - es gan pagaidām neplānoju doties tundrā kur iespēja uzlādēties būtu problēma un diskusijas par pasaules labākajiem enerģijas avotiem izraisa vien smīnu. Vienā ziņā gan abas paaudzes ir atkarīgas - vecā tehnika no filmām, skaneriem un labiem, jaunā - no kompja, šopiem un laitrūmiem, printeriem un tiem pašiem labiem. Tas tā, simboliski. Ne nu tās problēmas, ne ierobežojumi. Subjekta un mirkļa izvēle - lūk, visu laiku galvenās diskusiju tēmas. Pirms gada vai diviem. atceros, izteicos ka man nepatīk fočēt pilsētā, dabu dajoš, savukārt tagad ir tieši otrādi. Nu nekas, viss plūst un mainās, gan jau arī tas.