bez_sakars -

Nepietiekama nakts miega rezultātā, visu dienu nāk miegs. Bet es nevaru sevi piespiest iet gulēt, jo riebjas sajūta pamosties vakarā un apzināties, ka esmu nogulējis pusdienu. Bet vislielākais smiekls ir tas, ka, ja es pat neaizeju gulēt, es neko lādzīgu tāpat neizdaru, jo esmu pusaizmidzis un planēju apkārt. Nu kurš no abiem tad ir labāks?

Fuck knows.

Bet moš tas nogurums nav miega trūkuma rezultātā kā es sev te iestāstu, bet gan kaut kādas ierobežotības rezultātā. Darbības trūkuma rezultātā. Ārējo ietekmju trūkuma rezultātā. Nu kaut kā trūkuma rezultātā toč. Kad viss apnicis, tad vaig pārmaiņas. Kaut kas jāpārkārto, kaut kas jauns jānopērk. Tikai tas ir īslaicīgs ielāps. Jo man ir nojauta, ja pat man būtu ahujennā māja ar visu ko es gribu iekš un ārpus tās, mani tik un tā iekšā kaut kas dīdītu. Nafig tad tie superbagātie cilīši kam viss ir ņem un novāc sevi no zemes virsas? Tas ir kaut kas cits, nevis mantība. Viss notiek iekšās.

Par ko es patiešām esmu pārliecināts ir tas, ka man riebjas šī verdzība, šī nepieciešamība strādāt, lai izdzīvotu. Šī celšanās vienā laikā, iešana, darīsana atkal un atkal. Tikai naudas dēļ. Jo, ja man būtu piķis, es uzreiz no tejienes notītos, momentāni. Un darītu kaut ko pavisam citu. Lielākais prikols bija, kad man priekšniece pateica, ka pat tad, ja viņai būtu dahuja naudas, viņa tik un tā turpinātu te strādāt. Nu kā lai neierēc viņai sejā? Ja dien dienā viņa laužas prom no darba itkā mājās viņu gaidītu nezin kas. Dirsējvabole.

Vopšem, jautājums, kas mani vislaik nodarbina - "kur lai ņem piķi?"