22:37sludinājmuā bija rakstīts, ka dzīvoklis atrados kādā neubau (veee!), toties uz weserštrāses — which is good. durvis man atvēra viens no rūķu pāra, un ieveda mani netīrā, baismā dzīvoklī. puisim varēja būt ne vairāk par 28 gadiem, bet izskatījās pilnīgi bezlaicīgs. no virtuves mani pasveicināja otrs, kuram, kā likās, arī savos 25 jau bija parkinsons. pa ceļam sanāca ielūkoties parkinsona istabā — totāli piebāztā un tumšā. vannastistabā bija tikai viena tumša lampa un tā pati iespiesta putekļainā stūrī aiz veļasmašīnas. kaut kā parunājām, puiši vai nu uz heroīna, vai arī pilnīgi traki. runājot acīs neskatās, matiem salipušiem uz pieres, šķībiem, uz āru izvērstiem zobiem un gaudenām balsīm. viņi varēja būt brāļi, ja vien viens nebūtu vācietis, bet otrs — amerikānis. kad nonācām līdz virtuvei, pamanīju, ka kāds no viņiem bija taisījies gatavot ēst, proti, pilnu pannu piemizojis ar sīpoliem. tas nu man bija par traku, es aši atvadījos un, izgājis uz ielas, nevilšus skaļi noskurinājos. uz ko man garāmgājējiem vajadzēja paskadirot, ka tas tāpēc, ka neubau. |