21:08kad opapu nolaidām zemē, iestājās miers. neviens nerunāja, rosījās kaprači baltos cimdos. vējš koku lapotnēs uzsvēra dabas gausumu, vīkšoties ziemas miegam. |
21:08kad opapu nolaidām zemē, iestājās miers. neviens nerunāja, rosījās kaprači baltos cimdos. vējš koku lapotnēs uzsvēra dabas gausumu, vīkšoties ziemas miegam. |
21:26vai es zinu, ko es gribu dzīvē sasniegt? nē. bet, ja mūžā pēdējos gadus vadītu ar tikko manāmu bet nedziestošu smaidu uz lūpām, es dzīvi sauktu par izdevušos. |