4:56 - 4. Septembris 2006

08:17

šonakt atkal sapņoju kaut ko skaisti. ko tieši - neatceros, bet zinu, ka tur figurēja bariem trijkājaini zirgi (nevis bez vienas kājas, bet tāds modelis - priekšā no krūtīm aug ārā viena kāja)

pūt pīlīti

20:33

ļoti vīlos kimkimdukduk filmā "laiks". lai pastāstītu par "mīlēt par daudz" emocionālu atkarību, paņemta tieša un pliekana analoģija ar plastisko ķirurģiju, seju izmainīšanu, bet būtības saglabāšanu, par "sevis" meklēšanu, plastiskās ķirurģijas degradējošo ietekmi uz psihi, un ka tas viss agri vai vēlu beidzas traģiski. kā pretīgu martini ķirsīti beigās vēl pagūst vieglu roku līdz vēmienam atskatītā apļa kompozīcijas pseidosirreālistikā parādīt, cik nevainīgs ir sākums šādām awfully bēdīgām beigām. kaut kāda izņirgāšanās par orfeju un eiridīči!

toties pavisam skaidri zinu, ka iešu uz to mikroautobusu vai kā viņu. jūtu - tas man nepieciešams.

20:47

bet vispār man ir liedikmuižas baravikas ar sīpoliem, uz ķelmēnu saldskābmaizes ar kaņepju sviestu. ēdu stenēdams un stenu ēsdams un i netaisos ne ar vienu dalīties

21:43

baravikām pa virsu 200g biezpiena + trauciņš biolakto + divas ēdamkarotes upeņu ievārījuma + divas ar pusi saujas svaigu brūkleņu. ko teiksiet? pietiekami seksīgi?

23:26

goda vārds, es visu mūžu domāju, ka teciens "doties uz paku" ir no tās pašas operas, no kuras vārds "memmīte", tikai nupat apjēdzu, ka tas tieši arī nozīmē "doties uz paku", nu, paku kā iepakojumu. kā tas var būt, ka man nekad, nekad tās pakas nebija saslēgušās? īstenībā "doties uz paku" ir varen stilīgi, tikpat stilīgi kā "piedurt" - iepakoties, sapakoties.. prātā nāk piena un kefīra pakas, pasta pakas, izlīt gultā un sūtīties uz sapņu valstības zemēm//