4:56 - 1. Augusts 2006

08:21

sveiks, tu man saki,
es tev saku: viļņi
kādi viļņi, tu man saki
es tev saku: priežu meži
šorīt rasas asaru pilni

pūt pīlīti

08:23

izraēļa tauta - ej dirst!

20:33 - uz to pusi

20:54

vispār es te cibā mēdzu bik iemurgot, bet citus, kas šitā mēdz darīt, es nelasu, skrollēju pāri. protams, izņemot jūs, kas esat mani draugi arī ārpusē, un tad vēl izņemot elu, kurš bija vienīgais, no kura poēzijas es pavilkos.

tā, lai šis arguments būtu nobeigts, varu paziņot, ka nupat no diviem tomātiem uztaisīju salātus.

Current Music: Banco De Gaia - [Last Train To Lhasa (CD 1) #03] China (Clouds Not Mountains)

pūt pīlīti

20:58

un ko te vispār vairāk var pateikt? manam kokam ir saplaukušas lapas, aknas ražo tīru gaisu, es es es.. un tu izrēķināsi manu mājasdarbu, es par to tev muguras masāžu, labi? tev nevāja tīrības smarža manās sirds kabatās, desmit tukši stāvi zem pēdām un vienpadsmit vienības līdz pasaules galam.

pūt pīlīti

21:05

un atkal jau tie tomātu gurķu salāti ar lokiem un dillēm, tikai šoreiz uz maizes siers palanga un pa virsu zaļais sieriņš. tā zaļā sieriņa tante matīsā ir no tām, kuras seja atmiņā paliek ļoti tuvu no manējās, neproporcionāli liela, bez smaržas un vienkrāsaina, rokas kaut kur ledusskapī pie saviem sieriņiem.

pūt pīlīti

21:41

gribat kaut ko reālu? lūdzu, pastāstīšu: šodien atkal visu dienu novārtījos (-āmies) pa gūltu. nē nenē, nevar tā forši un fiksi, ir pa vidam vēl masāža jāuztaisa, jāpaēd, jāparunā par smieklīgiem atgadījumiem, jāpaklausās mūzika un tā. galvenais - nedrīkst saģērbties, nedrīkst atstāt gultu uz ilgāku laiku par divām minūtēm.

cits te būtu lielījies - es tikai pastāstu.

rezultātā, visa diena tik norakstīta amora šmamora zīmē - darbam neko jēdzīgu neesmu padarījis, bet notikumi ir man labvēlīgi - klienti snauž, kolēģi guļ uz ausīm, padotie izliekas par beigtiem.

(kāds vispār lasa šito bulšitu?)

21:57

uzklikšķināju uz mirgojošajām ikoniņām un uzzināju, ka tajā momentā biju aizsūtījis 11 444 333 paciņas. normāli, ne? a tas iepriekšējas bija retorisks jautājums, man negribasd iet dušā, viss smirdu un līpu. un vēl tās gāzes, ārā - ūdens, vēderā - gaisa, apkārt kaktusa podam - zemes (sēnes spirinās). uguns man pēdās.