4:56 - 22. Februāris 2006

01:43

dodien man ēst oi dēmoni dēmoni, dodiet man dzert, oi dēmoni dēmoni, tikai nedodiet man cerību. visas vēstules es rakstu jums, varbūt jūs beidzot mani sapratīsiet un nesauksiet par idiotu, jo tas, bļe, sāp - oi dēmoni dēmoni, oi idioti.

03:22

tas ir neprāts un
man plaukstās atvīdēja
tava smarža

(pēdējoreiz)

tavas lūpas, tavs zods
un skatiens
un būtība pār vienu
kārti

tas tiešām neprāts
ar šo vienu asaru sāls
(sirds gaisma ievelkas un
noslēdzas tās vārti)

09:04

liekam jaunu bildi iekšā.

09:17

viss viss, žigli veram acis vaļā, aši saprotam lietu īstu dabu, ieraugām draugu patieso inteleģences pakāpi, tad konstatējam, ka tas viss jau nu galīgi nav mūsu vērts, un ejam atpakaļ gulēt - uz vēl pārīti tūkstošgažu.

09:23

neprasiet no manis nekādu attieksmi un es neattiekšos
neprasiet no manis nekādu darbību un es nedarbošos
neprasiet no manis nekādu mīlestību un es nemīlēšos

pūt pīlīti

09:25

oh fuck you go to hell :)))))))))))))))))))

pūt pīlīti

21:07

ziniet, draugu lokā vienmēr ir cilvēki, kas velk uz priekšu, un ir tādi, kas velk atpakaļ. lai arī kādas būtu manas jūtas pret viņiem visiem, es tomēr izvēlos pirmos. tā tāda baltā savtība, manuprāt.

un, ziniet, baigā līdzsvarotība ne pie kā jēdzīga nenoved - tikai pie jaunām nekur nederīgām hipotēzēm. labāk pāris dienas padzīvot galējībās, lai saprastu, cik ļoti pēdējos mēnešus ir buksēts, kādiem iluzoriem mērķiem pakaļ skriets, kāda falša īstenība meklēta tur, kur patiesībā ir tukšums. tā tāda baltā grēkošana, manuprāt.

un vēl - ziniet, vienīgā mīlestība ir mīlestība uz Dievu. tā tāda baltā zaimošana, vai ne?