11:11tajā dienā, kad gaisma visu dienu cīkstējās ar tumsu, un tikai metoties melnai naktij, pirmā beidzot uzverēja pēdējo, tajā dienā bija tāds kā augoņa sprādziens, pašķīda strutas un asinis un daudz, daudz gaismas, kas visu nomazgāja un kas kaut kā pamatīgi nobrucināja torni. tā mīlestība iekšā tagad sēž, bet nevajadzēja vakar par to runāt - kamols kaklā piepūtās tik liels, ka balss pazuda pavisam. |