4:56

11. Decembris 2005

11:52

terpentīnu likām pie roku un grīdu mazgājamā ūdens, laistījām gultas, spilvenus, veļu, drēbes; terpentīnu dzērām rītos un vakaros. un neviens no mums nesaslima

11:56

dora švīkule vispār rullē. pierakstījusi normālas, sakarīgas un secīgas 30 lappuses par augu vākšanu un žāvēšanu, pēkšņi viņa zaudē kontroli:

žāvējot augi bieži jāapgroza un jārūpējas, lai ātri izžūst. ilgi augus žāvēt nedrīkst, tad tie savītīs, sadzeltēs un izbālēs. un vēlāk zāļu tējai nebūs vairs ne skata, ne arī burvīgā zāļu tējas aroma, kas tik brīnišķīgi izplatās ap galdu sēdošajiem lejot tēju kristāltīrās glāzēs, kairinājot mūsu ožu, stimulējot, ierosinot smadzeņu darbību. domas tad sāks labāk strādāt, bet smadzenes vibrēt, radot jaunas idejas un projektus.

veselīgākās zāļu tējas, 32.lpp.

23:27

rīga, es jums saku, bija pārvērtusies līdz nepazīšanai, es zināju, ka man ir četras stundas līdz lidmašīnai, es vēl mēģināju paspēt kaut ko apskatīt, kadus ļaudis satikt. zināju, ka jāpaspēj sasveicināties ar bobu mārliju, ka jāpaspē satikt pļisecka, ka jāpaspēj uz tēva pirmatskaņojumu. es klaiņoju pa tukšām ielām, kur smaržoja pēc bērnu košļājamajām gumijām, kur smaržoja pēc visaizmirstākām sajūtām. pļisecka uzvedās ļoti familiāri, vija savus pirkstus iekšā manējos, stumdījās un murcījās, viņās taisnie un plānie mati vizēja saulē, kas tos apspīdēja no visām pusēm vienlaicīgi... ja vien žokļa kauls nebūtu izspraucies cauri kreisajam vaigam.

vērmaņdārzā tur,kur vernisāža, tur milzīga klints ar atkarenām malām, lejā milzīgs koporķestris, mēs divatā ar pļisecku, lidmašīna ar sarkanu dūmu asti taisa nāves cilpas, bet tad es pieeju pārāk tuvu malai un krītu. bobu mārliju tā arī nesatiku, pat uz vanšu tilta ne.

 bonobo - scuba (amon tobin remix)

23:35

lai tomēr labāk nāktu miegs, obligāti jānoklausās šitais:

[hifi lofi]

Powered by Sviesta Ciba