4:56 - 16. Februāris 2005

07:38

tā, nu labrīt. ceļaties, ja? pēc maniem aprēķiniem jau ir dienas vidus.

11:26

protams, ka vienīgais, ko es daru - es tikai braucu augumā. vienmēr. un braucu augumā. nu, bet protams. tev eksistē tikai tava problēma, bet kur pastāv manējā? protams, ka es arī gribētu, lai viņas vispār nebūtu. bet tad visticamāk nebūtu arī tevis.

15:02

svārstos starp sevi un nesevi. amplitūdas modulācija ar vienmērīgu voltāžas pieaugumu vēderā. maiņsstrāvas spriegumam peldot, brīžam šis tas uzliesmo, šis tas pārdeg, pārdegušais sakūst un sakusušais izgaro. līdzjūtība ir tāds nodrāzts vārds, bet tais laikā, kad nežēloju sevi, tad es laikam jūtu līdzjūtību... vai tā var teikt - jūtu līdzjūtību? Nav jau nekāds hokejs, kur var just līdzi. citās man zināmajās valodās, līdzjūtība skan kaut kā labāk: compassion, сочуствие, sympathie. vienu brīdi domāju par līdzcietību, bet tas kaut kā pārāk pēc psihiatriskās klīnikas vai veco ļaužu pansionāta. vispār es nezinu.

rīta transā beidzot pabeidzu garo palagu par āfriku. tik garš nemaz arī nav - 15 tūkstoši zīmju. toties sauss un garlaicīgs gan.

teeja pierunāja pabeigt, bet, kā jau domāju, nekādas jēgas no tā.

17:40

ielās cilvēki kļūst smukāki un jautrāki - nāk pavasaris. un es nokaunējos par rievām pierē. un pasmaidīju. man ar maz vajag, ziniet - tikai 108 latus biļetei.

22:18 - stulbums kaut kāds

ir nu ar laiki pienākuši
kad nevis ve ve vecāks
bet tieši otrādi
āda gludāka
un sirds stiprāka
un tad tu beigās ieraujies tur pūkās
un dzemdē iekšā paliec gandrīz caurspīgdīgs

pūt pīlīti