4:56 - 9. Decembris 2004

00:26

nu, pamēģināsim pagulēt.

mož kopā? eu, un apsolīsim viens otram, ka ap trijiem nemodīsimies un netaisīsim traci tikai dēļ tā, ka nesaprotam, kas notiek, un ka mums liekas, ka mugura tūlīt pārlūzīs, jo esam saliekušies 110 grādu leņķī uz atpakaļu, bet tomēr, ja sasprindzinamies, tad varam iedomāties, ka guļam taisni uz muguras, toties ar noticēšanu jau ir grūtāk.... eu, davai nevajag šito, a?

un naktī nelaid mani mēnesim uzraut debsīs, un nerauj mani, kad rādīšu tev pliku dibenu, bet aizbāz man muti, kad kliegšu, un kliedz, kad man aizrausies elpa.

bet to visu tikai tad, ja nevarēsim atrast rozā tableti, ja? apsoli.

(tu viņu paslēp, okei?)

09:49

pēc nakts ir pēcnakts. bet rīta nav. nav arī paša vakara, jo tad ir pirmsnakts. ir tikai nakts atvasinājumi un garš garš dienas vidus.

18:03

man liekas, visā esmu sev atzinies. uz doto momentu pret sevi esmu pilnīgi atklāts.

21:27

beidzot viss iet uz labo pusi - es atkal jūtu sāpes. pirms brīža sāka sāpēt aknas, tagad - kakls.

(nē, es te neironizēju. man tiešām liekas, ka tas ir uz labu. jo es beidzot sajūtu sevi kā dzīvu cilvēku, kam sāp un kas ir slims. nevis tikai kā kaut kādu izļurkātu švammi.)