4:56

27. Augusts 2004

10:26

vakar runaaju ar vienu peace corps voluntieri. vish teica, jaa, baltie te nau cienjaa. viens no vinja projectiem bija ieraadiit vieteejiem labaakus (lielaakus, veseliigaakus utt) daarzenjus, ko audzeet. peec vinja apciemojumiem saimniechu daarzos, pie taam saimnieceem naakushi citi saimnieki, kas parasiijushi, ko tas bloody baltais dariijis vinju daarzaa?
nu, jaa. pats gan jau vish arii ar taadu tipiski amerikaanisku attieksmi tam pieiet. glaabeejs. tipa.

veel man vakar hostelja saimnieks uzsauca vairaakus drinkus, no kuriem es makten piedzeeros. tad speeleejaam akmentinju speeli, bet beigaas man uznaaca lielaas skumjas, un es aizgaaju guleet ap seshiem. shodien nelielas pagjiras, toties skumjas arii vairs tikai nelielas. nevaru sagaidiit meilu no apdroshinaataajiem. toties shodien muzeji valjaa.

gribaas prom no vindhukas. bet aatraak par pirmdienu laikam nekur netikshu.

13:42 - par shito es neatbildu, bet taa nu man staastiija

bazniicaa man pieseejaas maaciitaajs, kursh pirms desmit gadiem esot bijis riigaa, un sarakstiijis namiibijaa ljoti paziistamaa misionaara hugo haana (1818-?), dzimusha riigaa(!), biograafiju, kuras viens ekspemplaars glabaajoties kaut kur peeterbazniicaa, jo vinsh (nu, tas maaciitaajs) esot to pashrociigi nodevis ne ta apsargam, ne ta eergjelniekam.

taatad, slavenais hugo haans bija pirmais misionaars namiibijaa. zinaaja devinjas valodas (latvieshu, vaacu, anglju + visas namiibijas vieteejaas valodas). kad vinsh te atbraucis, tad, lai sagaidiitu atbildi uz veestuli, ko vish suutiijis uz vaaciju, jaagaida esot bijis veselu gadu, jo vienaa virzienaa veestule gaajusi seshus meeneshus - ar zinjneshiem pa misionaaru stacijaam uz keiptaunu, tad ar kugji uz angliju, tad uz vaaciju. un tad atpakalj. taatad.

vienu reizi braucis uz keiptaunu (3 meeneshi turp, 3 atpakalj), palicis tur vienu dienu, kuraa saticis briinumdailju anglieti viktoriaaniskaa kleitaa. taa uzreiz piekritusi ar shamo preceeties, panaakusi sho atpakaljceljaa, auljodama zirga muguraa, kaut kur tur pat pa celjam ar apreceejushies.

pats haans vienu no vieteejaam valodaam - herero - maaciijies, kopaa ar vieteejiem seedeedams pie ugunskura un prasiidams, kaa tad sauc tos objektus (akmenjus, zarinjus u.c.), ko tureejis rokaa. vinja jaunaa sieva, savukaart, herero beerneljiem audusi kleitas peec parauga, kaada nu pashai bijusi muguraa. taapeec arii tagad taas herero sievietes staigaa taadaas desmitleijeru kuplaas kleitaas un sauc taas par tautasteerpiem.

sanaak, ka herero tautas teerpus radiijusi latvijaa dzimusha misionaara sieva. izklausaas shausmiigi.

bet to vinja graamatu peeterbazniicaa gan es atradiishu.

aa, un veel - kaut kur pie keiptaunas tas haans vienu kongregaaciju nosaucis peetera vaardaa tikai deelj riigas peeterbazniicas.

Iepriekšējā diena - Nākošā diena