01:22piedošanu parādā esmu tiem, no kuriem aizmuku. bet es vienmēr mūku. gandrīz vienmēr. vienmēr no šāda formāta pasākumiem. ai, da izrunāts, pārdomāts, pārdedzis un sadedzis šitais temats. pārogļojies. nē, tiešām viss bija kruta. foršiforši forši. aizbraucu mājās, paņēmu grāmatu. atšķīru. paldies tev, skuka! |
4:56
27. Maijs 2004
23:25kabatā man bija astoņpadsmit santīmi. bet ceļš ar tramvaju vismaz uz sešām pieturām. laika līdz nokļūšanai galamērķī - maz. toties nogurums liels. sāku es meklēt jau pie jāņa baznīcas. bet līdz zivju paviljonam tā arī neatradu divus santīmus, lai man pietiktu biļetei. es izmēģinājos visas stratēģijas - lēno iešanu un ciešo lūkošanos starp bruģa akmeņiem, apzināšanos, ka ielas vidū diez vai kādu atradīšu, un tādēļ ilgāku aizdomīgu pakšu iznspicēšanu, kā arī vairākas citas. bet nekā. iekāpu tramvajā, devu savus astoņpadsmit santīmus un mēģināju kaut ko tēlot. kondukore man atdeva astoņus atpakaļ, noplēsa rozā biļeti, un prasīja, kurp es dodos. pēc nākamās pieturas mēs - viss otrais vagons - braucām garām vīram, kuram pastieptajā plaukstā tupēja balois. tad mēs braucām garām ar bērnu trieku slimojušajai tantei parkā. tad tad mēs skatījāmies pa mašīnu logiem iekšā autobraucēju salonos - uz vīrieša roku, kas nedaudz pietūkusi gulst tam uz liela, uz sievietes roku, kas, baltās džempera pūkās slēpdamies, piekārto lillā bruncīšus virs tumšām zeķubiskēm. uz resnu sievieti atzvilušu blakussēdētāja krēslā, uz viņas drauga strīpainajiem stilīgajiem džinsiem. uz viņas lūpu kustībām, kas runāja, iespējams, par kaķbarību.tad es izkāpu ārā un sapratu, ka auksta vasara arī ir vasara. tad es domāju par tramvaja depo vadiem, jo viss, kas saistīts ar elektrisko sliežu transportu, mani ir fascinējis kopš bērnības. nogurums bija pārgājis. |
23:26problēmas dzimst vienlaicīgi ar to atrisinājumiem - kā daļiņu-antidaļiņu pāri melno caurumu tuvumā. ne no kā. tā, vienkārši - no enerģijas top matērija. no mežonīgās intensitātes dzimst slimība un indiāņa medicīna. tikai ar to vienu mēs esam tik ļoti saraduši, bet tas otrais paliek miglā, pienainā pūkā, embriodālā stāvoklī. bet no nulles embrija, no tukšuma sēklas pēkšņi ne no šā ne no tā uzrodās daļiņu pāris - ar nenormālu tieksmi pievilkties. tikai niecīgā skaitā gadījumu vienai no pusēm pietiek spēka izrauties no melnā cauruma apskāvieniem - un arī tikai tādēļ, ka otrai nav pieticis spēka to izdarīt. vai nu viena, vai otra. vienu vienmēr ierauj caurumā. skaidrs, no kā rodas problēmas. ne no kā! |
Powered by Sviesta Ciba