01:26viss šis džezs/veca televīzijas programma/ |
4:56
28. Aprīlis 2004
01:51sirdzapziņa, mana uzticamākā apakšīrniece, vairs nemaksā par komunālajiem, slaistās apkārt, pīpē zālīti trīs dienas pēc kārtas, nule kā sadūrusi encefalītu un dzelteno drudzi, un pēc tam pati brīnās, ka jūtas tik salauzīta kā vēl nekad, bet, nu, strādāt gan šī netaisoties - mieru, kas domāts nerviem, šī piesavinājusies kā bezdarbnieka pabalstu, sak, nervi paši tiks galā. un nevar saprast, ko šī domā - staigā apkārt varen apmierināta, bet vaigi jau sāk iekrist no neēšanas, zin, jāuzmjanās, ka tik šai nesanāk kā tai nabaga žurkai, kura spieda kaifa podziņu, līdz nomira badā. njā... |
01:53es zinu, kas ir tas, kas man ļauj plūst. slūžas! |
02:19arvien mazāk gribās kādam kaut ko stāstīt. pārāk ilgi esmu dzinies un sities pēc tā, kas man nudien nav vajadzīgs. "mācies sarunāties" nozīmē ļoti daudz ko. tik forši ir nerunāt un nerunāties. es varētu tikai klausīties - stāstos, dzejā vai dziesmā; skatīties uz lūpām, uz nāsīm, vai žokļu muskuļiem pie ausīm, tad dažbrīd pavērties uz acīm, bet ne pašās acīs. un sajust smaržu. apģērba, matu, delnu un padušu. tad varbūt arī pieskārties. tā nemanāmi, lai mani nepārprastu. tikai tik, lai sajustu apģērba auduma faktūru, un arī cilvēcisku miesas temperatūru, piemēram, netīšām uzgrūžoties. vai draudziski pieskaroties plecam. gribu tikai pāris detaļas, lai noslēpumu es varētu sacerēt pats.kopainu es varu atstāt citiem, man pašam vajag ļoti maz. pietiek ar trim klucīšiem, lai izveidotu visskaistāko māju. un pietiek ar vienu domu, lai lidotu. |
Powered by Sviesta Ciba