21:00žēlabošanās kāre mijās ar dusmām un šaipus lūpām palikušām lamām. pietiek taču, pietiek! nenormālā atsvešinātības sajūta materalizējas aukstuma drebuļos un pirkstu tirpoņā. pietiek taču vienreiz! sirds bruņojas un stājas mīlestības uguns. pietiek! galva piebirusi pilna gružiem un putekļiem, toties es topu par vizbuļu putekšņiem |