10:57 - jauns rīts katru dienuacu kaktiņi smeldz, izraisot ilūziju, ka tie tūlīt sasniegs ausis. pa brīvdienām esmu pamatīgi uzprišinājis savu olbaltumu koloniju, vispirms to kārtīgi izsutinot emmas ielā, tad liekot tai pamatīgi pastrādāt uz kalna. var jau būt, ka vajadzēja otrādi. |
4:56
23. Februāris 2004
19:54viņš atnāk, un pēc mirkļa arī viņa. viņš solīja atnākt jau pirms divām stundām, bet uz jautājumu, kādēļ kavējās, izrāda it kā pa jokam neapmierinātību. tad viņš ielaužas manā ekrānā, lai it kā pa jokam pārbaudītu, ko es daru. viņi abi ir iebrāzušies manā guļamistabā, manā privātajā telpā un jūtas, kā mājās, jo - laikam tā ir mana kļūda - neesmu izgājis pretim viņus sagaidīt. viņš noliecas un paģēr mīļumu, un no viņa mutes pavisam nedaudz vēdī alkohola aromāts. mēģinu spēlēt šo it kā joku spēli, bet es esmu iztrūcināts un stūrī iedzīts dzīvnieks, kam nav kur atkāpties, esmu ievainots savā atvērtībā, un man tik ļoti viņa pietrūka tad, kad viņš solīja atnākt. tādēļ es kožu. divreiz sāpīgāk. viņš uziet gaisā, kad es atsaku skūpstu, un neatvadījies aiziet. daļa no manis aiziet līdz ar viņu, iespējams, uz neatgriešanos. |
20:18 - pēc nelielas deprešuhas lēkmesbļin, atradusies te Traģiskā Sieviete! smiekli nāk... |
23:20 - vārīto olu memuāriTraģiskā Sieviete nu ies gulēt, tādējādi piedirsdama savu klientūru, kuras labā šamējā bija iecerējusi visu nakti rukāt. nabadzītei emocionālās spriedzes radītie īssavienojumi smadzeņu garozā atstājuši melnas zvaigznītes gluži kā tās, ko sērkociņi atstāj pie skolas tualetes griestiem. un nu šīs melnās zvaigznītes griežas šai gar abām un lien priekšā viņas nabaga komputātora vienīgajai acij! nabaga Traģiskajai Sievietei, kura gan daudz ko jau savā mūžiņā piedzīvojusi, šitas nu reiz ir par daudz... |
Powered by Sviesta Ciba