taak, shodien atdevu atluugumu un peec 17. eju prom no darba, uz kurieni gan veel nezinu, bet zinu, ka visi man ir apnikushi un nebuushu nevienam par seshinieku....
Kapēc nedraud - manuprāt tas ir dumji aiziet pie priekšnieka un iesniegt atlūgumu, un pēc tam palikt tajā pašā darba, jo pielika 100 ls pie algas :(
Ja es atrodu citu darbu, tad es arī eju uz citu darbu, ja man patīk šitais darbs, bet piedāvā labāku, tad es vienkārši aizeju pie priekšnieka un saka ir tā un tā - piedāvā to un to, bet ja mēs varam vienoties par šito un šito, tad es palieku te.
man ir nedaudz cita opera- shii firma pasludina peec meenesha bankrotu, visas, iznjemot mani un galveno graamatvedi jau panjeema uz shiis firmas atvasi(1 firmu pasludina par bankroteejushu, bet vinja straadaa taapat un ar tiem pashiem cilveekiem, tikai zem citas firmas nosaukuma), taapeec uzskatu, ka nav ko gaidiit, vai nu eju prom, vai nu man piedaavaa citu darbu, un taa kaa uz tieshiem jautaajumiem man neviens priekshnieks neatbild, tad iesniedzu atluugumu, buus interese- paturees, nebuus- atradiishu citu darbu, jo sheit taapat nav naakotnes:)
A kas tur dumjš? Ja, teiksim, neapmierina alga, bet darbs patīk, pie tam uz sarunām par algas pielikumu priekšnieks nereaģē, tad liekas ļoti normāla situācija.
Ja es atrodu citu darbu, tad es arī eju uz citu darbu, ja man patīk šitais darbs, bet piedāvā labāku, tad es vienkārši aizeju pie priekšnieka un saka ir tā un tā - piedāvā to un to, bet ja mēs varam vienoties par šito un šito, tad es palieku te.