|
Augusts 3., 2007
03:34
Naktī nevajag ēst arbūzus. Naktī arbūzos ir vairāk sēkliņu nekā dienā.
|
Jūlijs 7., 2007
20:03 - Tulku jociņi II
If the translator is a man, HE translates.
If the translator is a woman, SHE translates.
If the translator is a computer, IT translates.
If the translator is either a man or a woman, S/HE translates.
Whether the translator is a man, a woman or a computer, S/H/IT
translates.
|
Maijs 18., 2007
02:26
Vot atkal jau sēžu naktī un interesējos, kas, pie velna, ir Nd:YAG (ar niodima joniem bagātināts itrija-alumīnija granāta lāzers), superalloys (sakausējumi, kas paredzēti darbam augstās temperatūrās), tailor-welded sheet-metal blanks (kombinētās lokšņu sagataves) un mani satriec tas, cik daudz zināšanu cilvēce ir uzkrājusi savas pastāvēšanas laikā un cik maz mēs tās izmantojam. Tā vietā, lai interesētos par apkārtējo vidi, lai pētītu dabas parādības, dieva dotus fenomenus, matemātiskas likumsakarības, mēs ieslīgstam savas nožēlojamās eksistences apcerē, tb ekonomikā, jurisprudencē, vēsturē. Kuļamies pa putru, ko ievārījuši mūsu parādnieki, reklāma, noteikumu pārkāpēji un iepriekšējās paaudzes. *apokaliptiska nopūta*
Nu ok, vienmēr jau var būt vēl trakāk - interesēties tikai par modi, raizēties par manikīru un runāt par to, kurš kuru par cik un cik dziļi.
Bet kaut kā pat kauns palika par vidējo aritmētisko cilvēciņu.
Jā, arī par filologiem.
Neņemiet galvā. Paskatieties pulkstenī, homo carefree.
|
Janvāris 8., 2007
14:17
Vot sēdu te un nenormāli pavelkos no tā, ka vienu lapu garam tulkojumam ir jau uztapusi divarpus lapas gara analīze (un turpina tapt), ka sāku atšķirt aizguvumus no internacionālismiem, metaforas no polisēmijas un homonīmiem, skaldņcentrētu kubisko struktūru no tilpumcentrētas kubiskās struktūras un alfa dzelzi no gamma dzelzs. ^___^
Woot! Go me!
Kas teica, ka dzīvot nav prieks?!
Garastāvoklis:: kā kafiju sarijies papagailis
|
Oktobris 12., 2006
00:07 - Life rules as such
Vakar. Braucu pār Akmens tiltu piebāztā tramvajā, un tramam līdzās pa piebāzto akmens tiltu spraucās mikrobusiņš, un mikrobusiņā sēdēja puisis gariem karameļkrāsas matiem. Es pasmaidīju. Viņš sveicinot pielieca galvu un pasmaidīja.
Šodien. Pa čaukstošām lapām aizbridu uz pieturu, ievilku plaušās dzestro gaisu un devos ar kājām. Man pretī, rokas kabatās sabāzis un sapņaini uz Ķīpsalas ainavu lūkodamies, nāca Viktors Lapčenoks.
Rīt. Pa trotuāru, nagus jokaini skrapšķinādama, staigās vārna, bet es būšu tāltālu...
|
|
|
|