Oktobris 12., 2006
00:07 - Life rules as such Vakar. Braucu pār Akmens tiltu piebāztā tramvajā, un tramam līdzās pa piebāzto akmens tiltu spraucās mikrobusiņš, un mikrobusiņā sēdēja puisis gariem karameļkrāsas matiem. Es pasmaidīju. Viņš sveicinot pielieca galvu un pasmaidīja.
Šodien. Pa čaukstošām lapām aizbridu uz pieturu, ievilku plaušās dzestro gaisu un devos ar kājām. Man pretī, rokas kabatās sabāzis un sapņaini uz Ķīpsalas ainavu lūkodamies, nāca Viktors Lapčenoks.
Rīt. Pa trotuāru, nagus jokaini skrapšķinādama, staigās vārna, bet es būšu tāltālu...
|
Comments:
A vinnss jau nebija miris? ^o)
From: | rafa |
Date: | 22. Oktobris 2006 - 01:12 |
---|
| | | (Link) |
|
mammai būtu prieks viņu satikt.
karameļu krāsa. mikrobusiņš ir savāds vārds. Tā es saku! |
|
|
|
Sviesta Ciba |