belmondo's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, July 18th, 2019
Time |
Event |
10:02a |
ļoti nopietns belmondo "Cik ļoti Dievs skumst, kad daudziem jaundzimušajiem, atraidītām cilvēku grupām, gejiem un lesbietēm, invalīdiem, sakropļotiem cilvēkiem, tā dēvētajiem grēciniekiem un noziedzniekiem trūkst patiesu un mīlošu spoguļu." (ričards rors) Un, kā es to saprotu, tā nav viņu vaina, tā ir cilvēku, kas šos cilvēkus spoguļo kā grēciniekus un noziedzniekus, problēma. | 3:23p |
lamāšanās mūzika Es esmu tikusi līdz tai jobanajai bordeļa ainai, es lūdzu atvainot par lamāšanos, jo tagad man kaut kā tas ir jāuzraksta un tas nav manos niecīgajos spēkos. Šobrīd tur man ir sarakstīts tik daudz, ka par daudz un par daudz. Un pārāk par mani. Nevis par viņu. Un viņu. Un viņu. Šodien pie jūras bija tik bieza migla, ka varēja griezt ar nazi. Un uznāca vienā mirklī. Glābēji gāja ar tiem sarkanajiem priekšmetiem kā baywatch un lamajās savās rācijās. Dabas stihija bļin, viņi teica. Cerams, ka drīz beigsies. Un tad viens no viņiem stāvēja tuvu pie krasta, iepletis kājas un vēroja. Tomēr aizkustinoši, ka rūpējās. Kaut lamājoties. Viens no maniem mīļākajiem filmu kadriem ir tas, kur Fellinī filmā, laikam "Intervija", krāsotāji krāso paviljonā debesis un arī šaušalīgi lamājās. Pošol v žopu vai kaut kā tamlīdzīgi. https://www.youtube.com/watch?v=Bd78aT7-RXU | 6:27p |
tā runāja tustra lustra pirms 10 gadiem Cilvēki, kas ilgstoši neatbild uz e- pastiem rada manī sajūtu par kaut kādu īpašu pasauli, kur viņi pārvietojas mežonīgā ātrumā ar milzīgām kafijas krūzēm rokās. Pārvietojas viņi pa alejām, kuru malās stāv daudzkrāsaini ļaudis ar MILZĪGIEM PIEDĀVĀJUMIEM. Viņi bārsta jokus un vakarā iet uz prezentācijām. Naktīs kaislīgi mīlējas, neizslēdzot mobilos telefonsu, bet pāri partnera plecam paskatoties ekrānā, kad tas zvana. No rīta viņi ir uz strīpas par spīti tam, ka vakarā izdzēruši divus galonus vīna un vēl viskiju pa virsu. Kaut gan var jau būt, ka viņiem ir depresija vai interneta gavēnis. Zvanīt es šiem cilvēkiem nesaņemos, jo tas, ka viņi neceļ klausuli paspilgtina to, citas, man neaizsniedzamās pasaules sajūtu vēl vairāk. Šeit es nerunāju par romantiskiem kontaktiem, protams, jo tajos jau var ar cilvēku izdarīties, kā nu lielā dvēsele atļauj. |
|