- 12.1.12 09:03
- Tads neliels nīkulītis, jo skrienu uz visām pusēm, lai izdarītu, visu, kas man bija jāizdara pagājušajā gadā. Nu neko raujos tagad, gribu visu izdarīt. Besos vakardienas strelka nesanāca tipa pārcēlām uz šodienu, bet šodien diez vai sanāks, jo man šis tas saplānots ui nu mēģināšu, negribu vēl uz citu dienu atlikt, labāk pēc iespējas ātrāk atrisināt visus jautājumus. Padomājies par mani, lai viss izdodas paldies jau tagad.
- 0 rakstair doma
- 9.1.12 08:47
- Aizgāju gulēt un pamodos ar domu fui es ienīstu savu darbu un iet uz viņu negribu. + vēdersāpes ir atgriezušās un tas mani ir sācis satraukt, jo iepriekš nu nekad nav bijis tā. Tagad sāku domāt, ka arī iepriekš ar tik lielu nepatiku uz darbu es ar nebiju gājusi nu tik traki tiešām nebija bijis. Hmmm nu jau tas ir riktīgs signākls ka kaut kas jāmaina un to arī cenšos izdarīt, jo savādāk ir ļoti traki.
- 0 rakstair doma
- 6.1.12 09:00
- Nogurums un vēlreiz nogurums. Šodien neliels bešuks, bet baigais prieks, ka PIEKTDIENA ir klāt. JUHUUUUUUU.
Vakardien sazvanīju A lai varam atrisināt jautājumu par autiņa pārrakstīšanu un solījās vakardien līdz 16:00 pazvanīt. Protams, kas tas netika izdarīts. Nu kas tā par hujnu? Pašam vajag un vēl šitā dara. LOhs. Viss vairāk nepalīdzēšu cilvēkiem tikai tiem, kas ir mani labi draugi un uz kuriem varu uz visiem 100% paļauties. Savādāk iznāk tagad ka man vienai tas viss vajadzīgs kaut man no tā visa apsalūti nekāds labums nav. lai es vēl kādreiz palīdzētu tam cilvēkam ui nē tāds čakars man vairāk nav vajadzīgs.
P.S. Mani ir pārņēmis slinkums. - 0 rakstair doma
- 5.1.12 09:17
Nu vakardienas vakars gan bija varen darbīgs, bet vienalga skrienot pa māju un darot mājas darbus visu nesanāca sadarīt, bet nu būs ko šovakar mājās padarīt. Man jau liekas, ka vēl nedēļu būs ko mājās vakaros darīt, bet man patīk tā skriešana un ņemšanās uh kā patīkas. pa dienu darbā nosēdi pie kompja nu pabaksti, kā es saku pārliec papīrus no vienas kaudzītes otrā un tad liekas ui cik nostrādājusies esmu. Tagad sēžot te es saprotu, cik ļoti man šis darbs nesaista un nepatīk, jo te reti kaut kas notiekas. Vakardien jau pārsmējos visu dienu nosēdi savā kabinetā un tad vakarā izejot no tā satiec citus kolēģus kuri tāpat ir nosēdējuši kabinetā. Fui pilnīgi riebjas man te, bet nu biku jāpaciešas. Ejot gulēt vispār sāku domāt nbevis kas man nepatīk, bet ko gribu dzīvē, un kas tieši man jādara. Sākšu katru dienu nedaudz darboties, lai tiktu uz mērķi, kurš man jau bija iepriekš tikai pati baidījos to pilnībā piepildīt bija tikai es gribu un nekas netika izdarīts, bet tagad saku visiem sāku ar mazumiņu, lai realizētu iecerēto, pat vakardien jau nedaudz pa dienu izdarīju, lai pietuvotos savam mērķim, ko tagad varu teikt, ka gribu ļoti un centīšos to sasniegt.Vispār par saviem mērķiem nevienam neko vcairāk nestāstu, jo saprotu, ka cilvēki jau ir baigi skaudīgie un esam jau mēs visi egoisti, jo negribam jau lai citam ir labi galvenais, lai mums ir labi. Vispār mani te paralēli ir viens puisis nokaitinājis, kurš pats nedomā un tēlo ui kādu biznesmeni, bet sagrabināt 30Ls galīgi nevar. Nu un tāpēc esmu nolēmusi no tādiem cilvēkiem savā dzīvē atteikties, jo man nav vajadzīgs, lai bendētu man nervus ar tik elementārām lietām. Šajā gadā tiecos tikai pēc labākā un pozitīvākā, kas var būt ir cilvēki kuriem daru labu un viņi man tāpat un kurus es augstu vērtēju, bet ir tādi, kas tikai ņem un negrib paši neko padarīt kaut arī tas ir viņu pašu labā. Nācu uz darbu un domāju, kāpēc man ir tā, ka nevaru sasniegt savus mērķus un tad sapratu, kur tad tu vari sasniegt savus mērķus, ja tevi velk uz atpakaļu vēl neizdarīti darbi. Nu un tāpēc jāizdara tie darbi, kas man nepatīk un kas man traucē tāpēc sāku darīt darbus, kas man traucē.
- 0 rakstair doma
- 4.1.12 15:10
- Nu ko atvaļinājums paskrēja kā jau vienmēr vēja spārniem, bet bija labs nu riktīgi labs.
Vakardien pēc darba ar H aizlaidām līdz viņa mammai un likās man tik dīvaini, ka viņa tā mīļi manu vārdu izloka. Hmmm tiešām dīvaini man likās, laikam man jāpierod pie tā ir nedaudz. Braucot mājās man palikās tik skumīgi, ka H jau brauc prom un atvaļinājums jau beidzies un sāku neduadz asaras birdināt, bet viņš man neraudi sauļuk es taču takag vairs uz tik ilgu laiku prom nebraucu un tu brauksi pie manim viss būs kārtībā. Nu tiešām ļoti mīļi man likās.
Pavadot uz lidostu drusku jau raudāt ar gribējās, bet noturējos, jo redzēju, ka viņam ļoti grūti ir, ka negribas braukt prom. Netipiski viņam dikti gribēja mani samīļot un sabučot, parasti mēs tā atri bez garām atvadām jo grūti, bet tagad to mirkli gribējās pavilcināt vēl un vēl. Nu neko tagad atpakaļ dzīvē ar jaunām šī gada apņemšām.
P.S. H mani bildināja un nedaudz atrisinājām savus krenķīgos jautājumus. - 0 rakstair doma
- 19.12.11 09:06
- FUK!!! tos vīriešus. NU ko tu loham padarīsi, ja ir lohs neko. Nu tādu stulbumu un vienladzību vēl jāpameklē un tad brīnās, ka ņemos, kašķējos un cepjos. Kā man tas viņa ES un Man Un atkal ES un atkal Man ir apnicis. Nu cik ilgi tas viens ES pastāvēs, kad beidzot būs mēs mums, laikam jau nekad. Tad uzdodu sev to liktenīgo jautājumu NAH man to vajag. Tad tik es vēlēju to savu Es un Āmen baznīcā. Kad pasaku, ka tā jau ir katrs mēs dzīvojam savu dzīvi uzment lūpu un pukst, kapēc tad tā!!! Da tāpēc, ka man jau besis par to nē nu ir jau jauki ka tu strādā un neguli uz dīvāna pautus kasīdams, bet nu tā taču ar nevar. Dārgumiņ, tas ir super, ka tev būs daudz darba, bet teikšu, kā ir tad es tevi nemaz nedzirdēšu un neredzēšu un kāds tad man no tā tava lielā darba ir labums???? Nu man liekas, jau ka tu pats man nespēsi uz šo jautājumu atbildēt.
- 1 rakstair doma
- 16.12.11 14:01
- Nelielas pārdomas. Kāpēc, ka cilvēki šķiras ir tās lielās sāpes, par zaudējumu vai tās ir bailes par nākotni, bet ja paskatamies no cita skata punkta paveras daudz un dažās iespējas un nedomāju, ka tās ir sliktākās, kas var būt. Tagad es to saprotu tas ir vienkārši nepatīkami, jā sāpīgi, jā tiek daudz raudāts un pārdzīvots, bet domāju, ka biju izlasījusi: "Kad kāds aiziet viņš atbrīvo vietu kaut kam labākam!!!!"
- 0 rakstair doma
- 12.12.11 11:24
- Kad beidzām sarunāties tad es biju ļoti nogurusi un sakrenķējusies, noraudājusies gāju mazgāties un ieslēdzot savu atskaņotāju skanēja Bruno Mars -> Just The Way You Are dziesma un man tika šie vārdi:
"When I see your face
There's not a thing that I would change
Cause you're amazing
Just the way you are
And when you smile
The whole world stops and stares for a while
Cause girl you're amazing
Just the way you are
Yeah her lips her lips
I could kiss them all day if she'd let me
Her laugh her laugh
She hates but I think it's so sexy
She's so beautiful
And I tell her everyday
Oh you know you know you know
I never ask you to change
If perfect's what you're searching for
Then just stay the same
So, don't even bother asking
If you look okay
You know I'll say
When I see your face
There's not a thing that I would change
Cause you're amazing
Just the way you are
And when you smile
The whole world stops and stares for a while
Cause girl you're amazing
Just the way you are
The way you are
The way you are
Girl you're amazing
Just the way you are
When I see your face
There's not a thing that I would change
Cause you're amazing
Just the way you are
And when you smile
The whole world stops and stares for a while
Cause girl you're amazing
Just the way you are
Yea-eah."
Dīvainākais ir tas, ka tu patiešām jūties šausmīgi un pilnīgi negaidot dziesma izskan un uz šiem vārdiem. Iegāju vannā un sajutos drusku labāk nekā iepriekš. - 0 rakstair doma
- 12.12.11 09:07
- Nu dikti gribas uzrakstīt par savām nu jau aigājušajām brīvdienām. Diena pagāja super tāda mierīga, kārtojot savas šteles, bet vakas iesākās jau viņš lieliski aizgāju uz kinci un braucot mājās domāju jāuzzvana H. Nu ko sacīts darīts, bet sākās greissirdības sēcna pirmkārttāpēc, ka viņam neko nebiju tikusi un otrkārt, viņs redz dikti satraucas par mani kur es esmu. Teicu jau ka braucu mājās un drusku jau dusmas mani parāva bet garīgais bija pārāk labs un nolēmui vēl ar draudzeni satities nu ko sacīts darīts tiek steidzīgi izdarīts zvans un jā draudzene arī piekrīt tikties ar mani. Nu tā, kā jau vienu lekciju noklausījos un saruna nekā nebeidzās ar viņa trubiņas nomešānu nolēmu ja zvanīs necelšu. Satikos ar draudzeni zvana kungs, klausune netiek celta. Pazvanīja vēl reizīti un tad jau sms atsūtīja nu neko tā kā biju ar draudzeni un man ļoti nepatīk kā viņš dara nolēmu necelt, bet pazvanīt braucot mājās. No draudzenes aizbraucu ap plkst 00:30 braucu un domāju O.K. jāuzzvana būs jau nomierinājies. Zvanu un tad tik sākās vēl leilāka histērija, ka nezinot kur es esmu un ka redz tā satraucoties par mani. It kā jau mīļi, bet nu galīgi histēriski.Kad ierados mājās sazvanījāmies caur skaip un norunājām līdz 03:30, bet vispār jau daudz ko izrunājām kaut gribēju jau runāt ar viņu kad būs mājās. No vienas puses saprotu, ka uztraucas, bet no otras puses ir tāda sajūta, ka esmu pilnīgā kontrolē. Un tā greizsirdība tas ir kaut kas ar ko cīnamies abi un drusku jau man patīk ka ir tik greizsirdīgs, bet nepatīk, ka tad mani galīgi neuzklausa un nedzird vai negrib dzirdēt. Kad jau bija nomierinājies tad bija tik daudz mīļu vārdu un nebija man teicis nekad, ka esmu viņa enģelis un kā viņam patīk manas acis un mans smaids. Vispār jau tai sarunai ilgu laiku biju briedusi, jo saprotu, ka tā turpināt nevar vairāk un viņš arī atzīst, ka tā turpinātoes vairāk nevar. Tādu galīgu lēmumu tovakar bijām pieņēmuši vismaz man tā likās. Svētdien jutos galīgi nogurusi, bet bija vēl visādi darbiņi jāizdara. Vakarā sazvanamies un viņš pasaka, ka ir galīgi morāli pārguris un viss viņam ir vienalga un tad sākās otrais vājprāts, ka redz es neko negribot, ka esmu neizlēmīga, ka redz es neesot viena utt. Vienā momentā to murgu vairāk nevarēju izturēt un sāku raudāt un kliegt viņam virsū, ka esmu jau morāli pārgurusi un neesmu vispār šito pelnījusi. Kliedzot virsū viņam nezinu vai aizkliedzos vai kas notikās, bet es sapratu, ka tas ko viņš man teica ir tas kam viņš pats netiek pāri, ka tas ko viņam grūti ir pieņemt. Protams, ka nomierināties man bija pagrūti, bet beigās viņš solīja, ka neļaušot vairāk man raudāt, bet darīs tikai lai es esmu priecīga un smaidīga. Es saprotu, ka viņš ir pārguris, bet nevar taču man grūst visu tagad savu šaizi virsū. Nu nevaru es visu to pavilkt, nu ir man pagrūti to visu sagremot. Nezinu uz kurieni tas viss vispār ved, jo man jau liekas, ka uzradīsies kads nosvērtāks un kāds kas būs blakus un es nenoturēšos, jo esmu morāli un fiziski nenormāli pārgurusi, pat pati nesaprotu kāpēc tas tā ir.
- 0 rakstair doma
- 9.12.11 19:14
- Kad Dievs radīja sievieti,sestajā dienā,viņš aizstrādājās līdz vēlam vakaram. Eņģelis,ejot garām,teica:'' Kāpēc tu tik ilgi pie viņas strādā?''
Un Dievs atbildēja:'' Vai tu redzēji tos parametrus, pēc kuriem man viņa jāizveido? ''
''Viņai jābūt mazgājamai, bet ne no plastmasas, tai jābūt 200 kustīgu detaļu un visām tām jābūt nomaināmām, viņai jāfunkcionē ar jebkādu ēdienu, jābūt spējīgai apskaut vairākus bērnus vienlaicīgi, ar savu apskāvienu izdziedēt visu - no sasista ceļgala līdz salauztai sirdij, un visu to viņai jāveic tikai ar vienu roku pāri.''
Eņģelis bija pārsteigts.
''Tikai viens roku pāris...neticami! Un tas standarta modelis?! .. Par daudz darba vienai dienai.. Šovakar beidz, pabeigsi rīt.''
''Nē,'' atteica Dievs. ''Esmu tik tuvu šī darba beigām, un man tas būs pats mīļākais veidojums''
'' Viņa pati atveseļojas, ja saslimst un var strādāt 18 stundas diennaktī.''
Eņģelis piegāja un pieskārās sievietei.
''Dievs, Tu viņu esi izveidojis tik maigu.''
''Jā, viņa ir maiga,'' atbildēja Dievs, ''bet tai pat laikā ļoti stipra. Tu pat iedomāties nevari, ko viņa var pārciest un pārvarēt.''
''Vai domāt viņa māk?'' Jautāja eņģelis.
Dievs atbildēja:'' Viņa māk ne tikai domāt, bet arī pārliecināt un vienoties.''
Eņģelis pieskārās sievietes vaigam..
''Dievs, rādās, ka šis brīnums ir sabojājies-viņai tek ūdens! Tu tai esi uzlicis ļoti lielu atbildības nastu.''
''Viņai netek ūdens..tās ir asaras,'' Dievs izlaboja eņģeļa teikto.
''Priekš kam viņai tās? Vaicāja eņģelis.
Un Dievs atbildēja:''Ar asarām viņa pauž savas bēdas, šaubas, mīlestību, vientulību, ciešanas un prieku.''
Tas ļoti aizkustināja eņģeli:
''Dievs, tu esi ģenijs!Tu visu esi pārdomājis un paredzējis. Sieviete tiešām ir brīnumains veidojums.''
Un tas tā patiešām ir.
Sievietē ir spēks, kas pārsteidz vīrieti.
Viņa māk tikt galā ar nelaimi un pārciest dzīves smagumu.
Viņa sevī nes laimi, mīlestību un sapratni.
Viņa smaida, kad gribas kliegt, dzied, kad gribas raudāt, raud, kad ir laimīga, smejas, kad ir nobijusies.
Viņa cīnās par to, kam tic,saceļas pret netaisnību.
Nepieņem atteikumu, kad saredz citu risinājumu.
Viņa ziedo visu sevi ģimenei.
Ved draudzeni pie ārsta, ja tā baidās.
Viņas mīlestība ir beznosacījumu.
Viņa raud no laimes par saviem bērniem.
Priecājas par bērna piedzimšanu un kāzām.
Viņas sirds vai plīst no bēdām, kad mirst piederīgie un draugi.
Viņa zina, ka skūpsts un apskāviens var izdziedināt salauztu sirdi.
Viņai ir tikai viens trūkums:
Viņa mēdz aizmirst par sevi.. - 0 rakstair doma
- 8.12.11 12:46
- Mani nomoka drausmīgs nogurums, nu galīgi neteigu galā, lai kā te cenšos te saņemties un vēl nezi ko sadarīt mirstu nost. Palicies tāda liela vienaldzība uz visu nu neko negribas, drusku bešusks jau ar ir. Negribas nearvienu strīdēties un savu taisnību aizstāvēt nu neko galīgi negribas. Nu ir tā apmēram, uz svētkiem nebraukšu mājās no O.K. nebrauc, nedarīšu to un to nu O.K nedari. Braukšu tur un tur iešu tur un tur, bet man ir mmm o.k. kā gribi. Nu kas man tās pa atbildēm, bet nu negribas ar neko atbildēt galīgi negribas.
- 0 rakstair doma
- 28.11.11 14:01
- Šodien nāku ar pacilātu garīgo, jo šodien ir apritējis tieši viens gads, kā mēs ar H esam kopā (cik nu to var uzskatīt par kopā būšanu) Esmu ar pacilātu garīgo, bet zinu, ka viņš nav atcerējies, jo nav ne zvanījis ne sms sūtījis viņš zina, ka man tādas dienas ir svarīgas, bet nu esmu izdomājusi, varētu rīkoties
1. Nelikties ne zinis un kadu laiku ignorēt (bet tad pastāv iespēja, ka viņš to pēc tam pagriezīs pret mani un pateiks, ka redz viņš tā gaidīja)
2. Pašā vakarā aizrakstīt sms( un te arī ir divi varianti:
1. uzrakstīt mīļu sms un saprotošu, ka tu jau dikti pārstrādājies esi
2. ar uzdirsienu, ka es jau zināju, ka tu neatcerēsies)
Nu vispār jau tagad gribas to 2.2. variantu, jo visas šīs brīvdienas nelikās ne zinis, jo ļoti strādāja, bet manā uztverē pat braucot uz darbu man var pazvanīt un kko mīļu man pateikt.
+ man rīt arī ir vēl šādi tādi svētki, kurus viņam jāatveras, bet nu tagad esmu dilemas priekšā un tad jau līdz vakaram izdomāšu, kas un kā. - 2 rakstair doma
- 25.11.11 13:38
- Šodien draudzene viena man teica tā jums ir jāizlmj kā dzīvot tālāk, jo tā nevar un es viņai piekrītu, ka tā nevar. Es gribu, lai man blakus ir cilvēks netikai 2 minūtes dienā sarunu un maz sms vai arī nevienas sms. Bet pazaudēt ar viņu negribu. Nezinu, bet nu jau runāt ar viņu par šo negribu.
- 0 rakstair doma
- 25.11.11 08:38
- Vakardien vakarā skatos facā manējais sēž domāju nu OK kkas jāuzraksta nu saku ar standarta cav. Tālāk sekoja viņa teksts, un pēc tam manējais: "skaidrs, jauku tev vakaru bučas" un tā bija visa mūsu saruna un vispār sāku dusmoties, jo man riebjas, ka kkas nopietns jāapspriež tā ir esmu noguris un citās dienās, kad es zinu, ka darba ir tik pat daudz cik iepriekšējās ir atbilde ai es eju bezmaz vai tusēt. Nu OK ej ar. Un no viņa puses netika uzrakstīts vairāk nekas, ne attā ne bučas nekas. Kaut arī es nakad kadu reizi nepasaku viņam bučas uzreiz ir a kur man bučas. Nu zinu jau ka tas ir tikai sīkums, bet tie sīkumi jau ir tik daudz savākušies, ka tālāk jau nav kur. Es šobrīd klusējot pārdzīvoju. Kaut kas man sāk vairāk un vairāk riebties, nu sāku lēnām besīties. Papildus bešuku rada viena lieta es te mēģināju šo to nopārdot nu it kā jau viss bija sanācis, mazu daļu ieskaitīja un tagad ir tāds riktīgi klusais periods, ne čiku ne grabu. Bet man neiet kopā, kā cilvēks var tā tagad brīvi rīkojās ar manu mantu un neliekas ne zinis, ka ir jāsamaksā nauda nu bāc biku riebjas man tas un visi vēl aizstā viņu, ka redz biku aizkērās, tas biku aizķērās jau ir ceturto nedēļu pēc kārtas. Dusmojos, jo tie kas aiztāv nu tad davai samaksājiet un miers mājās un nečakarējiet man smadzenes. Riebjas, ka man ir jābūt tai labai, kura tagad ņem un palīdz, bet es te skrienu un raujos uz visām pusēm un tie teksti nu pagaidi līdz pirtdienai nu pagaidi, cik ilgi un galvenais kāpēc man ir jāgaida. Nu bāc ja tev nav naudas tad neņem un man nepis smadzenes.
- 0 rakstair doma
- 24.11.11 10:18
- Vakar atnāku mājās fiksi izdaru mājas darbu un laimīga 21:00 iekāpju gultā ar domu eju gulēt. Un man par lieu izbrīnu uznāk nu vienkārši superīgs miegs, nu tas saldais miedziņš, bet prātā vēl nodomāju, ka vajag izrubīt telefonam skaņu, bet miedziņš nu ļoti salds un atrubos riktīgi uz plkst 00:30 šokā esmu gultā sēdus, jo protams, ka zvana telefons. Ārprāts sirds dauzās kā negudra. Zvanīja H priecīgs aziņot, ka uz svētkiem būs mājās, bet man neno tā prieka, bet no tā muzona sird pa muti raušas ārā. Teicu H, ka kārtējo reizi uzmodināja un es vēl nenormāli pārbijos. Nu tagad pats debīlākais tā arī aizmigt vairs normāli nevarēju nu tagad miegs kā ārprāts nāk un gribas gulēt.
- 0 rakstair doma