Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• 27.8.16 22:02
• Saka, ka laiks dziedē.... Man jau tagad liekas, ka tas tā nav. Ir pagājis laiks, bet es vel joprojām atceros, ka smaržoja, ka izskatījās, ka bija. Nē, nedzīvoju atmiņās, tikai nenormāli ilgojos. Reizēm liekas, ka viss apstājas, nav, ne labs, ne slikts, ne balts, ne melns tāda viena kopēja masa. Skrieni, dari, bet bez vēlmes. Dari, jo tā vajag:( Tā gribas atkal sajust to dzīves garšu, smaržu, dzīves elpu...
• Mūzika: A-ha take one me
• 0 rakstair doma

• 29.5.16 19:03
• Ir ilgs laiks pagājis, bet liekas ka saule vairs nespīd. Tāda pelēka lietaina diena un šķiet ka lietus nomazgā visu r cerību, ka nomazgās visas bēdas un dusmas, un aizvainojumus, bet labāk nepaliek. Saka jau ka laiks dziedē visu, bet kāpēc pēc tik ilga laika nav labāk, bet ir sliktāk.
  Patiesi un no sirds vairs nesmejos prieku maz, kas sagādā, bet vel jau šis tas iepriecina mani. Liekas ka laiks apstājies, ka nekas neiet uz priekšu, bet paliek sliktāk, bet labāk nekas nav palicis.
  Draugi, kas bija vairs nav un nebūs, jo sāpīgu dunci mugura sajutu iedūries. Pirmo reizi dzīve patiesi sajuta, ka tas ir, kad mugurā iedurts duncis sajūti tas pirmatnējās sāpes un pēc tam to sūrstošo sajūtu. Dzīve ne reizes neesmu tā vīlusies nevienam vairs nevar uzticēties un ticēt tikai sūrst. Pat pēc tādas viltības un aizmugurējā gājienu mani nav dusmas drīzāk motivācija izdarīt pēc iespējas ātrāk visu iespējamo, lai tādus cilvēku no savas dzīves izstumt. Tādi cilvēki mana dzīve nav vajadzīgi, ja naudas dēļ tā rīkojas. Ja, nu laiki gan dīvaini, ka naudas dēļ nekas nav vairs svarīgi ir tikai nauda un vara. To es īsti nevaru pieņemt. Nauda nāk un iet, bet cilvēki paliek, sāpes paliek, nodevība paliek, laime, mīlestība, ticība, cerība paliek tas viss paliek un nekas cits, bet ne nauda.
  Saprotu, ka dzīve bez draugiem nevar, bet ar tādiem ar man vairs nav pa ceļam. Kad kāds aiziet, kāds atnāk ticu, ka manā dzīve atnāks draugi, kas mani nenodos un nepievils, bet būs draugi. Sāpīgi? Pat ļoti šobrīd, jo no tiem draugiem neko tādu negaidīju......
• 0 rakstair doma

• TEV!!!!
• 24.1.16 15:04
• Ir tik daudz vārdu un domu, kuras Tev neesmu pateikusi... Ir tik daudz asaru un sāpju, kuras uzjundī no jauna un jauna.. Es nekad neiedomājos, ka Tu mani tā sāpināsi. Tu mans stiprais, emocionālais vīrieti. Tu man nozīmēji daudz un nepaiet dienas, kad manas domas aizķeras pie Tevis. Es zinu Tev nav viegli, zinu, ka Tu ļoti pārdzīvo, zinu ka mums kopā bija ļoti labi un tanī sestdienas rīta Tu manu dvēseli salauzi, kaut kas tanī mirklī manī nomira.. Nomira ticība, cerība, nākotne ar Tevi. Tu mani izmeti kā nevajadzīgu lietu ārā... Tanī sestdienas rītā pat manas dusmas un sāpes nomira, viss, kas saistās ar Tevi nomira manī, bet man paliek atmiņas tās foršākas, kurās mēs tikāmies un laiks apstājies priekš mums. Tas laiks, kas piederēja Tev un Man. Tanī laikā bijām tikai mēs divi un mēs izbaudījām to. Manās atmiņās ir palicies, kā mēs smējāmies un izbaudījām katru mirkli, kas piederēja mums.....
  Es atcerēšos, kā tu uz mani skatījies, kā pieskāries, kā apskāvi un kā mīlēji mani..... Tās atmiņas nevarēs man atņemt neviens.
  Es atceros, kā tu man vienmēr teici : "Es zinu ka esi te un ar Tevi viss kārtībā", tā arī es šobrīd zinu, ka tu esi te un sargā mani, kaut arī ne fiziski blakus....
  Tu zini cik šobrīd mums ir grūti, bet tas paies un būs diena, kad atkal varēsim smaidīt....
  Zini domās esmu ar Tevi un neaizmirsīšu..... Mīlu, skumstu....
• Mūzika: I'm A Mess - Ed Sheeran
• 0 rakstair doma

• 13.12.15 13:12
• Rīts sakas ar slimu bērnu. Trakums, dikti cerēju, ka mums tas vīrus garām aizies, bet nekā:(((( būs bērnam muļķiku diena :))
• 0 rakstair doma

• 11.12.15 23:41
• Sveiki.
  Jauna diena jauni prieki un dusmas. Saprotu, jau ka dusmas šajā dzīves posma ir kļuvušas jau par neatņemamu sastāvdaļu, kas man pašai nu nenormāli nepatīk, bet uzcepusies ne pa jokam. Lai tur vai ka gribas sākt ar patīkamo mana dzīve, un tātad: mans mīļotais Vīrietis ir ticis ara no slimnīcas gultas, bet ir iedzīvojies saaukstēšanās posmā, bet tajā visa pozitīvais ir tas ka šodiena be kašķiem ar mīļumu un maigumu un mācamies cienīt vienam otru. To es mācu pašai sev, jo esmu kļuvusi tik skarba un kašķīga nu ka tāda pat nezinu cik sliktu vārdu var sev piedēvēt , bet un ka vajag. Vel pozitīvais, ka lidz pašam vakaram nejutos nokaitināta, pat vairāk priecīga un laimīga :))))
  Tātad, kas mani ta nokaitināja mans ex... Vai vispār ir iespējams palikt labiem draugiem???? Agrāk domāju, ka jā, tagad vairs nezinu gan. Cenšos tas savas ambīcijas likt pie malas, bet nu gan daudz viņš atļaujas un tātad. Māja kura vins dzīvo ir atsevišķa vēlas telpa, kura savu vešiņu mazgāt . Vakar atbraucu un šis man iedod maisu ar netīram drēbēm un tekstu, ka netiek telpa iekša un vai varu izmazgāt pie sevis šo vienu maisu. OK nav problēmu . Vakar jau visu samzagaju un šodien saņemu zvanu ka telpa iekša netiek un lai braucu pie viņa ka vajag man izmazgāt darba drēbes. It ka jau nav problēma, bet tas vienmēr ar cementiem un skrūves aizmirstas utt. Uz ko es saku, ka īsti šoreiz palīdzēt nevarēšu uz ko saņemu dusmīgu ka neko nevajag utt. Bet stulbākais tas ka mēnesi atpakaļ pats zvanīja un lielījās ka drēbes darba mazgās kaut kāda kompānija un lielījās ka traks. Un kur tad tagad ta firma ir, kad es saku viņam klau Tu taču teici, ka darba mazgasi uz ko atbilde bija ka nav veļasmašīnu . Ha nu ko tad man meloji???? Cepiens jau ka visu laiku pieķeru melos lielākos, mazākos, bet melos! Nu kāda velna pēc Tev jāmelo, lai man liktos, ka esi labāks, bet es taču 4 gadus kopa nodzīvoju dienu diena un visus trikus jau zinu. Man jau liktos kaut kāds wow, ja saktu teikt taisnību, bet ne muld ka pa ķešu, nu kāpēc ta vajag???? Es taču nemeloju un saku ka ir..... Tas mani gan sadusmoja, gan apbēdināja.
  Bet gribas beigt uz pozitīvas nots. Mana maza princese šodien mani iepriecināja, ka pati sakārtoja savu istabu un es pateicu, ka ir riktīgs malacis, jo māt savu majdzīvnieku apbuzinaja un sakopa:))) par to neviltots prieks man ka mammai.
• 1 rakstair doma

• 10.12.15 22:38
• Heija hopsā!!!!
  Mazgājos dušā un saprotu nu ir galīga tūtā ar emocijām un notikumiem. Mazgājos un domāju, ka vajadzētu kaut kur pierakstīt, kas notiek un meklēt manu dusmu iemeslus un te pēkšņi, ka ar bomi pa galvu es takš čībiņā sen neesmu neko raktījusi. Tā nu sanāk ka pati saputrojusies skrienu uz šejieni, ka pie tādas vecas labas draudzenes, kurai uz pleca var savu pinkšķi atstāt.
  Ielogos cibiņā un liels bija mans izbrīns ka pēdējais ierakst pagājušo gadu, aaaaaaa nu gan šoks!
  Nu ko tātad liekam jaunu bildi iekšā, kas tad mana dzīve notiekas. Ka jau bija iepriekš savu Tēva zemi veljoprojam esmu pametusi un sirdi tā arī paliek plika tēva zeme :( negribas braukt uz Latviju sajūtas, ka nav ne īsta vieta , ne laiks, bet ne par to šis šīvakara ieraksts.
  Tātad īsuma ar vienu jaunskungu katrs aizgājām pa savu dzīves ceļu, bet komunicējam gan dikti daudz. Šodien pat sacepu vistiņu un ievedu, lai jau tam vīrietim tiek tā smalkā sieviešu enerģija :) Bet nejau tur tas dusmas radās viss sakas četras dienas atpakaļ un tātad :
  Ir man te viens pat nezinu ka nosaukt piegulētājs , pie staigātājs, palaga dalītājs, vai vienkārši mīļotais cilvēks. It kā jau varētu saukt par manu vīrieti, bet ka jau vienmēr ir kāds stulbs, bet....nu galīgi nesaprotamies 10 mēnešus strīdamies- salabjm un atkal. Nu ir ka jau tas visiem dzīve notiek, bet ne tur tā sāls, mēs kad kašķējamies tad tas uz dienām 4, kas lielāko tieši beidzas ar slimnīcas apmeklējumu..... Nē nē rokas neviens nepalaiž , bet no stresa vēdersāpes utt. Vakar tā jau bija mani nokaitinājis, ka gāju padzīvoju un uzvilkos ka pūķis un gala rezultāta savas dusmas un sava cepšanas momenta ar pieri ietriecos durvis. Burvīgs skats tagad uz pieres paveras smuka sarkana svītra ar zilumu rinķi. Vīrietis cīnās ar vēdersāpes šobrīd slimnīca :(( saucas padiskutejam par jautājumiem. Tagad rakstot pašai uzdodas jautājums nu ka ta var sakašķēties ?????? Un galvenais par ko???? Smieklīgi viss sakas es viņam uzrakstīju ka ilgojos un mīlu viņu uz ko viņš atbildēja es sapratu, ha ko nozīme es sapratu. OK atzīstu katrs nākam no savas valsts un ar saviem tarakaniem, ka nekā mums vairs nav 16:(( nu mani tas uzcepa un lēnam lēnam kašķis pārvilktas uz 4 dienu strīdu . Ārprāts !!!!! Protams, ka 4 dienas ne strīdējāmies par textu, bet par savam pretenzijām vienam pret otru. Es atzīstu, ka man besi ( tas ta protams maigi sacīts), ka viņa bijuša sieva manipulē ar viņu un tas ka zābaks krata stulbi galvu, laba miera labad es takš neko neteikšu un nedarīšu nu lai dara ka grib, bet te jau ta sāls ka grib ir spēles un manipulačijas ar dēla palīdzību. Protams, ka tas knaukis jau neko nesaprot, bet man liekas ka bērnam ir labāk teikt taisnību nekā barot ar kādiem stulbiem tekstiem, ka viss kārtība, viņš jau ta ir pēc manam domām ņurņiks riktīgs, ka nokrīt no riteņa un ņuņā, bet OK ir jau viņam arī šādas tādas veselības problēmas, bet domāju ka tiek pataisits par nevarīgāku nekā ir patiesība. Un tātad 4 dienu strīds man liekas, ka beidzies ar kārtējiem veselības zaudējumiem un bez rezultātiem. Nesaprotu nu ka tasm vecim ieskaidrot, ka bijusi ir un paliek bijusi es taču neļauju savam ex diktēt noteikumus:(((( ta nu iekšēji veljoprojam cepjos un saku jau lēnam domāt, ka katram laikam savs ceļš ejams. Protams, ka es viņam saku OK nav problēmu dzīvo savu dzīvi es savu uz ko viņš atbild nekad dzīve es tevi vaļa nelaidīšu un aiziet Tev ar neļaušu. Esmu jau mēģinājusi godi sakot aiziet un tad mēnesis un esmu atpakaļ , pa to mēnesi viņš zvana un raksta katru dienu es neatbildu ignorēju tad trīs dienas guļ mašīna pie mājas lai parunāju un paskaidroju un gala es padodos. It kā jau mīļi, bet cik ilgi tā. Ai, mēs sievišķi esam tomēr dīvainas būtnes. :))) tā lūk man iet, vienvārdu sakot dikti raibi :((((
  Plānoju nu gan vairs nepazust un tikt skaidrība jau pirmkārt pati ar sevi un pārējo tātad būs vien jāraksta kas un ka te!!!! :))))))
• Garastāvoklis:: crazy
• 2 rakstair doma

• 10.7.12 09:43
• Nu ko riktigs laiks pagajis kops te neesmu radijusies. Nu ir iestajies tads stresa periods kuru lai vieglak parciestu japieraksta seit. Man ta negribas atpakal tur kur biju es uz turieni negribu un tagad stradaju ka traka pat atnakot majas un jau gulta ielienot ja ir piedavajums skrienu un daru darbus savadak atri vien bus cels atpakal uz turieni kur nu galigi negribu. Lieku lielas ceribas ka viss bus kartiba un bus darbs tads stabils ka strada noteiktas stundas un protams laba samaksa. Stress jau par to ka pagaidam darbs bus vel divas nedelas un viss nav pagaidam man neka cita, bet ceribas jau neatmetu.
  Sodien vispar tada saburzita jutos hmmm.....
• 1 rakstair doma

• 5.5.12 22:55
• Šodien sapratu, ka ļoti ilgu laiku sen te neesmu bijusi un kaut ko rakstījusi un un tagad ir pienākusi tā sajūta, ka vajag man šo īso mirkli būt te un uzrakstīt, jo tik daudz ir dzīvē nomainījies. Pilnīgi viss. Beidzot ar H esam kopā un dzzīvojam citā valstī kopā. Kā mums iet? Visādi it kā jau mierīgi nu uz visiem 100% te es jūtos labāk, bet ša brīža redzējumā man liekas ka jā OK kopā mums ir labi, bet pagaidām virzīt attiecības tālākā attiecību posmā negribu. Kas mani neapmierina nu ir dažas lietas, kas viņā neapmierina un tagad es mēģinu kārtējo reizi saprats vai spēju tās pieņemt. Piemēram mēs atnākam no darba mājās viņš momentā sēžas pie datora un es sāku taisīt est, pat neskatoties, ka mājās viņš ir divas stundas ātrāk. Jā par to es sadusmojos nedaudz uz viņu. Vai arī atnākot vienādi mājās vajadzīga kāda palīdzība, bet atbilde ir esmu ļoti piekusis OK es arī, bet man nav variantu man tad viss jāizdara. Zinu ka tie pa lielam ir sīkumi, bet kad tas notiekas no vietas tad es sāku dusmoties. Bet es arī nevaru saprats kāpēc es dusmojos, jo iepriekšējās attiecībās tā bija visu laiku un ilgu laiku savus 9 gadus un tagad es sāku par to dusmoties. Liekas dažbrīd ka esmu cietsirdīgāka palikusies, bet kāpēc? Netyieku biku ar sevi skaidrībā. Meita ar tādas dumības izstrādā, ka ārprāts un man tas besī līdz ārprātam.
  Kad man krenķis par H izdarībām tad es visvairāk uz sevi dusmojos, jo viņam ļauju darīt sev pāri ( nu ne fiziski protams), bet tā apbižot sevi. Jā viņš vienmēr prasa lai piedodu, bet es tiešām sevi nesaprotu nu kur var tāda apātija būt uz vienu cilvēku.
  
  Vienu rītu meituks izdarīja lietas tāpat kā viņas tēvs un tad es sapratu cik patiesībā ļoti es uz viņu dusmojos par visu notikušo un tur jau neko neizmanīs. Mācos piedot. Vienu dien H izmeta jociņu, bet es to neuztvēru, kā joku un viņš man saka ka ar mani nevar jokot, jo es nesaprotot uz ko es atbildēju ka dzīves pieredze tāda ir bijusi un viņš man tā vēsā mierā ka nē bija tak tā un tā. Un tad es uz to situāciju paskatījos, ka tas pa tiešām bija un sapratu ak Dievs, cik ļoti ex man nodarīja pāri un kā es to pieļāvu, lai tikai saglābtu attiecības (laulību). Kā īstenībā viņš mani mocīja toreiz kā es raudāju, kā man sāpēja, kā es cīnijos un viss bija veltīgi un tikai stulba cerība deva spēku cinīties tagad skatoties uz visu notiekošo saprotui, ka uzreiz vajadzēja, kā ar nazi nocirst un tad tagad nevajadzētu raudāt un neatcerētos, kā savas dzīves šausmu stāstu.
  Kā man gribas kādam uz pleca izraudāties un lai mani pažēlotu, jā esmu saļukusi nedaudz, zinu ka es vienmēr saņemos un ka viss būs labi un būs kārtībā un es vēljoprojām pieturos pie sava mērķa kur liela ņu ļoti liela daļa ir izpildīta.
• 0 rakstair doma

• 1.3.12 08:35
• Nu pagājis, jau labs laiciņš un notikumi ar diezgan milzīgi, bet ņemšanās ar H turpinās vakardiens nedaudz sacepos un šodien ejot uz darbu domāju jāuzzvana sacīts darīts. Saruna nu tā, ko es ņēmos un ak šī sieviešu loģika, bet es pateicu, ka viņa attieksmes dēļ arī besos, jo nesen bija saruna, ka tad, kad viņš ir dabā un halturā runāt un rakstīt sms nevar nu Ok tad vakarā zvanu šim vakarā a tur tāds uzdirsiens ka redz filmu skatās momentāli skaipu izrubiju un viss nu nah man tad vajag ja jau tad nedrīkst un tad nevar tad kad drīkst un kad var un viņa atbilde šāda tad kad būs blakus. Uz ko es nu ok paskatīsimies, laikam pats sapratra, ka nošāva greizi uzreiz tad tu man nerakstīsi un nezvanīsi neatbildēju ne jā ne nē pateicu, ka pats, jau esi uz jautājumu atbildējis nu uz ko šis atjokojot nu ok mēnesi pacietīšos. Nu forši ka viņam joks, bet ja es tā analoģiski izdarītu būtu vii cik traki tad jau es būtu tā vainīgā, kurai redz tad bus cits vecis. Viens vakars un izbesija.
  Vispār jau iet labi pildu savu ši gada sākuma plānu nu teikšu, ka lieliem soļiem viņš virzas uz rezultātu, kuru ļoti gribu un cerams, ka viss būs kārtībā.
• 0 rakstair doma

• 8.2.12 09:04
• Šonakt kā vienmēr ap trijiem pamodos un nenāk miegs man nu neko pa galvu visādas domas skaraida un pat raudās sāku. Es atzīstu esmu pārgurusi no visa, bet turos, un turos dikti pie sava mērķa, jo savādāk nevar un nedrīkst. Es nedrīkstu sašķīst.
• 0 rakstair doma

• 1.2.12 13:58
• AAAA viss sāk notikties ar tādu sparu un enerģiju.
  NU tas ir jāpieraksta sīkāk. Piektdien no rīta mana mazā peka nošokēja ar tekstu, kuru es vēl līdz šim brīdim īsti sagremot nevaru. Atnācu uz darbu un ārprāts kāds depresņaks man bija un H pietrūkstas un viss besī ārā uzrakstīju viņam sms. Zinu ka depresīvu un gala rezultātā sarakste beidzās, ka visu palaižu uz pašplūsmu. Vakarā sazvanījāmies un tad sākās lielais tracis
  H: "Ko tu padomātu ja es tev tā atbildētu"
  E: "Neko"
  H: "Jā jā un es visu dienu strādāju ar domu, kas tev noticies un kā man to saprast"
  Tā mēs lamājāmies un līdz nometa klausuli, Tad jau man bija uznākusi histērija un šausmīgas bailes, ka ar šo slikto garīgo daru viņam pāri un varu pazaudēt viņu.
  Sazvanījāmies nākamajā dienā
  H: "Nu dārgā kas tad tev vakar no rīta bija uznācis"
  izstāstu visu savu krenķi un pēc tam viņa teikums tas tā, kā mnai sagriestu
  H: "Es zinu, ka nekas nemainīsie?"
  E: "tas tāpēc, ka es buksēju?"
  H: "Jā tu un nekas nemainīsies man ir ļoti laba intuīcija"
  Tas mani sagrieza bāc nefiga tu ieberzīsies šoreiz ar intuīciju un tātad kas ir izdarīts:
  1. Noskaidrots par bērnudārzu
  2. sasūtīti n-tie CV
  3. sameklēts tulks un atliek tikai summu samaksāt.
  Un aizvakardien un vakardien zvanot ak Dievs cik mierīgi un patīkami bija runāt. Un liekas, ka jau sāk pats ticēt, ka viss būs OK un tas atbalsts ooo nu tādu no viņa nebiju nekad sajutisi un sagaidījusi, bet ļoti patīkami bija. Tā apziņa ka mierīgi bez pārmetumiem runājam mmm tas bija burvīgi un viss tik skaidrs bez kaut kādu tekstu noklusēšanas, bez pārmetumiem ar lielām rupēm un mīlestību. Tā es sen ar viņu nebiju runājusi.
  Mēs pat precību jautājumus nedaudz apspriedām. Tasviss bija tik pašsaprotami.
  Nu un vēl palikās daži darbi un tad viss būs kā vajag un viss būs!!!! Cerams, ka viss tiks izdarīts šomēnesss.
• 0 rakstair doma

• 26.1.12 09:40
• AAA beidzot viens darbiņš pagājušā gada ir izdarīts uraaaaaa!!!! Par to man liels neviltots prieks un laime. Tiešām ļoti liels prieks par to, jo tas viss bija vilcies pusgadu un man tas riebās līdz ārprātam.
  Ir te viens tāds super gudrs vecis ar tādiem kompleksiem un cenšas te ar kaut ko acensties, bet ar ko tieši grib sacensties nav saprotams. Un viss smieklīgākais ar cik bērnišķigām metodēm tas tiek darīts ar apņirgašu ar pukstēšanu virsū nu pilnīgs fuiiiiiiiiii!!!!!!
• 0 rakstair doma

• 23.1.12 11:00
• Tiko runājām ar draudzenēm par precēšanos un kā man gribas atkal aprecēties. Nu vienkārši gribas uzvilkt to balto kleitu un mīļotam cilvēkam pateikt "Jā". Es esmu baigi jau romantiski visu to iedomājusies, bet dzīvē viss tā nenotiekas. Zinu, ka otrās kāzas būs mums tikai diviem vien un nevienam vairāk. neredzu jēgu saaicināt veselu baru ar cilvēkiem un pēc tam ar vīru kašķēties, kā jau man tas bija. Tagad būs viss pa vienkāršo un mums diviem vien.
• 0 rakstair doma

• 20.1.12 10:19
• Vir rit un plūst, bet manā dzīvē nekas namainās. Drusku tas mani tracina, ka liekas, viss stāv uz vietas. Gribas taču kaut kādu kustību, lai iet uz priekšu, bet viss stāv uz vietas. Nu nekas jāizbauda, jo manā dzīvē tas skaitās klusums pirms vētras. Ar H jau trešo dienu nerunāju, drusku izbesīja viņa attieksme man. Ir šis tas pa 'vasaru izplānots, bet viņš man pasaka, ka nezinot, kad lai ņemu atvaļinājumu. Es speciāli ar viņu cenšos saskaņot, bet no viņa iniacitīvas nekādas. Izdarīju pa savam prātam. Vispār tagad ir tā kā viņam ir vieglāk nevis kā mums bet viņam nu O.K. ja tā ir vieglāk tad lai tā būtu, bet es nu jau darīšu, kā man vieglāk. Manu prāt ir nedaudz viņam ar jāpiekāpjas. Šitā lielā skriešana pēc naudas un lielā ekonomija novedīs mūs līdz širšanos. Bet dusmojos un esmu stingri nosolījusies nelikties ne zinis un gribas redzēt, kā viņš to uztvers, karā izmantoju viņa paša metodes un līdzekļus, jo runājot nekas nemainās, nu tad nav īsti pareizā metode. Nu tad izmantosim citu metodi, lai parādītu, ka tā nevar. Vispār jau pati vakar sabijos, ka visas dienas laikā neesmu neko par viņu domājusi, bet ko nu tur vairs.
• 0 rakstair doma

• 17.1.12 08:51
• Vēl joprojām cīnos ar vienu Huinju.... cīņa turpinās....
  Man šodien nu tāds diezgan nesaprotams garstāvoklis it kā labs, bet īt kā nekāds ei nu sazin, kāds tad viņš man tagad ir. Ne īsti labs ne īsti slikts. Braucu uz darbu un domāju nu kas man ir par krenķi un sacinājums viens nauda un tikai nauda, mēģinu sadzīvot ar domu, ka ir jāmāk sadzīvot, kā ir un būs labāk. Bet visu laiku mani nepamet tā sajūta, ka tā lielā nauda sēž un mani gaida, ka tulīt tūlīt būs lielais miljons.
  Nesen dzirdēju teicienu: Centies nopelnīt daudz naudas un tad pārējais pats par sevi pievilksies klāt.... Hmm laikam tagad sāku tā arī dzīvot vismaz cenšos.
• 0 rakstair doma