| Jaunākais |
| Bon voyage, Monsieur Megrel! | 5. Jul 2006 @ 11:44 |
|---|
|
Pēdējais laiks kļūt par mistiķi.
Vēlams pasaku pasaules.
Glūnēšu dzeltenām acīm citiem cauri, dzīvoklis man būs vēss un patumšs, izstiepts un ar augstiem griestiem, kas (ha!) grims pustumsā, kā jau pienākas. Pūce nebūs (bet varētu būt), bez kamīna nāksies iztikt. Galvenais ir vējš. Dvesma vai brīze - tas nedrīkst būt caurvējš (ne tā simbolika) - bet tam jābūt kaut kam svaigam un nedaudz nedaudz pēc jūras.
Ko tas nozīmē? Koncentrēšanās uz imidžu, lūk ko, maudit!
|
| A posteriori | 20. Apr 2006 @ 19:56 |
|---|
|
Pārlasījos šādus tādus SC un gribējās nopurpināt, ka nesaprastie nabadziņi pārsvarā izklausās tādi, kuri ir nocentrējušies uz sevi līdz bezgalībai, un atnāca vaļā atmiņā vēl viena piezīme no jau minētās vietas:
Tu nesaproti un nevēlies saprast,
bet vēlies tikt saprasts.
Kas bija autors, to gan vēl neatceros, bet šitādā tempā, SC lasot, būšu pēc gadiem desmit atmiņā restaurējis visu.
|
|
Latviešu valoda man sāk arvien vairāk šķist ideāli piemērota garīgām atziņām (izprotiet arī ironiski, ja vēlaties).
Sakiet, kurā vēl valodā vārda formas/galotnes nomaiņa rada tādas nianses ietvertās domas maiņā?
atskārta atskārsme apjaust apjausma apjausme
Un pie tam šie vārdi var nākt puslīdz dabiski.
Par deminutīviņiem es vispār mutīti vaļā nevēršu.
|
| K.V.atceroties. | 31. Jan 2006 @ 22:11 |
|---|
|
Es atļaušos nocitēt pēc atmiņas.
"Kad jūs atmetat drēbes, moku ratu, miesu, visu apkārtējo pasauli, kas paliek pāri? Vertikāls koncentrēts gaismas stars. Es jūs apsveicu, Midltonas* pilsoņi, jūs esat devuši mājvietu ģeniālam mākslas darbam!" / Rabo Karabekjans.
(*) pēc nepārbaudītām ziņām - Visuma pakaļas caurums.
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |