Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Tomēr nostiprina pamatatziņu - tintē mēs būsim ar visu dziesmugrāmatu, ja neatradīsim veidu, kā panākt sakarīgu bērnu attīstību jau no pamatskolas sākot uz augšu.

Es runāju par "sakarīgu attīstību" nevis "pienācīgu izglītību" tieši tāpēc, ka otrais ir pakārtots.


Tālāk mani ne-pedagoga spriedelējumi.

Proti, skolotāji ne tikai kā personas, kuru uzdevums ir iebāzt bērnam galvā noteiktu "vielu", bet, kas ar savu attieksmi un izturēšanos faktiski neviļus demonstrē, ka ir forši būt zinošam. Un pirms skolotāji še cibā sāk uz mani rādīt ar pirkstu - ko tad nu vēl - vai mums uz galvas būs jāstāv par tiem grašiem - viena no risinājuma daļām man arvien vairāk izskatās tieši ar viņiem saistīta.

Skolotāja profesijai ir jātop prestižai.

1) Pats par sevi saprotamais -- algas up. Lai arī pēc nozīmīguma es labprāt definētu, ka skolotāju algām jābūt hiperlielām, te atkal ir tā nelaime, ka jo lielākas algas, jo lielāks kārdinājums profesijā iesaistīties cilvēkiem, kam vienīgais svarīgais ir nauda. Un ja vēl mēs varam paciest tādus juristus un nekustamo īpašumu tirgoņus, tad pie skolotājiem es tomēr raustītos. Līdz ar to, (un lūdzu saprast, ka tie ir pieticīgi rādītāji) es tomēr teiktu, ka par normālu darba slodzi -- nepārstiepjoties -- skolotāju algai vajadzētu būt uz doto brīdi ~Ls600-900 uz rokas Rīgā, atkarībā no kvalifikācijas etc.

2) Vide. Skolas kā tādas ir manuprāt vietas, uz kurām ir vērts tērēt būtisku daļu no valsts naudas. Nevajag ozolkoka parketus un Rīgas domes tipa izvirtības, bet lai telpas un inventārs būtu pastāvīgi lietošanas kārtībā un lai nav tā, ka nav ar ko rakstīt un nav no kā pusdienas ēst.

3) Pats grūtākais, pieņemot, ka pirmie divi punkti ir atrisināmi, ir nodrošināt, lai tie cilvēki, kas strādā šajā vidē par šo algu, ir tiešām tie, kādus būtu vēlams redzēt.

Un šis ir tas jautājums, kur cik es redzu, vienīgais veids kā mēģināt uzlabot situāciju, ir iziet uz personībām. Proti, panākt, ka pasniedzēji, kuri māca topošos pedagogus, to dara azartiski un ar vērienu [o, cik nekonkrēti sanāca!]. Varbūt varētu teikt, ka tāpat kā ir dažādi mākslas novirzieni un filozofijas novirzieni, kuri ir saistīti ar noteiktām personībām un ap viņiem esošajiem viņu virzienu turpinātājiem, tāpat būtu būtiski veidot kādu drusku cilvēcīgu un personiskāku saikni starp topošajiem skolotājiem un viņu skolotājiem, dabūt to izjūtu, ka mēs te visi kopā strādājam noteiktā virzienā un savstarpēji runājamies par problēmām un risinājumiem. Nākošais solis protams ir veidot tādu pašu saikni starp skolotājiem un skolēniem. Lai rodas tāda "Latvijas skola" pedagogu izglītībā un darbā, kura ļauj cilvēkiem saprast, tai skaitā, ka "mēs visi" piedalāmies šajā procesā un sadarbojamies.

Rezumējumam tāda laika vairs laikam nav; nāksies bez.