Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Šobrīd ir laiks pārlasīt. Un kārtējo reizi pa rokai gadījās Čapeka "Stāsti no abām kabatām".

Nezinu, kā ar viņa popularitāti pasaulē; nu, atskaitot varbūt kā vārda "robots" autoru (lai arī viņš pats rakstīja, ka šo vārdu īstenībā izdomājis viņa brālis Jozefs). Padomju laikā viņš bija pietiekami populārs, pēc tam vēl latviski ir iznācis viņa "Dārzkopja gads". Man uz pamatskolas beigām klasesbiedrs uzdāvināja elegantu Maskavas izdevumu (no kurienes arī šī jūzerpikča, btw).

Bet īstenībā ne vien viņa kabatu stāstiņi ir kodolīgi un teicami trāpīgi (tāds kā O'Henri krustojums ar Marku Tvenu), bet arī uzbur tādu pilnīgu pagājušā gadsimta sākuma miera ainu, kur cilvēki nesteidzīgi dzer alu, pļāpā, mierīgi iet uz darbu un laicīgi uz mājām; tāda sakārtota dzīve, kur policisti ne vien zagļus ķer, bet arī ar tiem cilvēcīgi runājās; kur nesaprotama telegramma no meitas Francijā ir Notikums, bet ar ankambara apzagšanām nodarbojas tikai četri profesionāļi.

"Šveika" pirmskara daļā, protams, ir attēlots kas līdzīgs, un neba nu šie divi autori vien radīja priekšstatu par to laiku, bet šai nesteidzīgajā dzīves ritumā ar katru gadu ir kaut kas neglābjami pievilcīgāks, lai vai cik tas būtu izdomāts.