Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Jājā, protams.

Man laikam vienkārši kaut kā sāka šķist, ka pārāk daudziem cilvēkiem ir nez kāpēc tādas ekspektācijas, ka Dēmokrātiska valsts uzbūve, Vispārīgās Cilvēktiesības, Iecietība un Savstarpējs Jaukums ir tāda lieta, kas, kad viņa uzrodas, tad tālāk Vienkārši Ir, dari ko darīdams.

Nu, aptuveni tā kā, ja es televizorā katru dienu redzu multeni ar rozā vienradžiem, tad es viņus sastapšu arī katrreiz, kad iziešu uz ielas.

Nu, zini, kā Fukujama savā "Vēstures galā".

Jo vairāk uz to skatos, jo acīmredzamāk šķiet, ka jebkura cilvēcīga un saprātīga pieeja, īpaši lielākos mērogos, ir kaut kas tāds, kas nepārtraukti jākultivē un jāauzpasē, citādi vienas paaudzes laikā var mierīgi nošļepties blakus Romas impērijai nebūt ne tās labākajās izpausmēs.

Un ka tas (ka visu laiku jāstaigā pa virvi) ir tikai normāli.