Es, protams, neesmu speciālists, bet, cik saprotu, visi, kas ir mikrouzņēmumi un/vai pašnodarbinātie, kas maksā 9% no apgrozījuma, esot duriki.
Tas ir, to man stāstīja NVA kursos pasniedzēja. Tas ir, viņa nelietoja vārdu "duriki", protams, bet viņa pastāstīja, kāda ir shēma patlaban.
MU, tāpat kā mazkapitāla SIA, esot eksperiments, kuru izmēģina uz izmēģinājuma trusīšiem un skatās, kas strādā, kas nē, un tad pietvīko. Ja gribas būt par eksperimentālo trusīti, tad droši uz priekšu, ja nē, tad ir, kā viņa formulēja, "klasiskās uzņēmējdarbības formas": SIA un pašnodarbinātais.
NB. Saprotams, ka var būt apstākļi, pie kuriem nav iespējams būt par pašnodarbināto, bet obligāti vajadzīgs MU/SIA. Uz tiem pasniedzēja neattiecināja savu apzīmējumu. Pārējie lasa tālāk.
Reģistrējoties EDSā kā pašnodarbinātajam ir 2 opcijas:
(1) maksāt nodokļos 9% no apgrozījuma
(2) vai maksāt 23,5% no peļņas.
Tāpat tālāk, (3) reģistrēties kā PVN maksātājam vai (4) nē.
Jāizvēlas ir, kas? Pareizi, (2) un (4). Visiem, kas izvēlas (1), ir jāiemācās lasīt un saprast, ko viņi izlasa, un visiem, kas izvēlas (3) ir vai nu apgrozījums gadā virs 50K [kad (3) ir obligāti], vai arī rožaini sapņi par uzņēmējdarbību.
Kad cilvēks ir reģistrējies kā pašnodarbinātais, kas maksā 23,5% peļņas nodokļa gadā, viņam ir sekojošas īpatnības, kurām ir vērts pievērst uzmanību.
(1) viņš nemaksā algu sev. Viņš VAR algot līdz 5 darbiniekiem, bet nafig. Daudz labāk slēgt līgumus ar tādiem pašiem pašnodarbinātajiem.
(2) viņš katru mēnesi rēķina izdevumus, un katru mēnesi rēķina peļnu, kas ir ienākumi - uzņēmējdarbības izdevumi.
(3) Katru mēnesi viņam jāsarēķina, cik viņam jāatliek SOCIĀLĀJAM nodoklim par to mēnesi. Mēneša sociālo nodokli rēķina no tā mēneša PEĻŅAS.
Ti., tiem, kas tankā: Ja mēneša PEĻŅA ir zem minimālās algas, sociālo par šo mēnesi nemaksā vispār.
(4) Reizi kvartālā jāsamaksā sociālias par iepriekšējiem 3 mēnešiem.
Pats interesantākais ir tas, ka uzņēmējdarbības izdevumos var norakstīt teju visu, lūk, populārākie:
- Transporta izdevumi: 50% apmērā, ja nav maršruta lapas, 75% apmērā, ja ir.
- Komunālie UN hipotekārais kredīts vai īre, ja attiecīgā dzīvesvieta ir definēta kā birojs (ps. pašnodarbinātajam var būt vairāki biroji, ja viņš vēlas). Ja viss dzīvoklis ir kā birojs, tad 100%, ja nē, tad proporcionāli definētajai biroja platībai.
- Pašnodarbinātā uzņēmējdarbībā izmantoto pamatlīdzekļu NOLIETOJUMS. Ti., ja piemēram, man ir mašīna, ko es esmu definējis, ka izmantoju savā uzņēmējdarbībā, tad es varu rēķināt viņai katru mēnesi nolietojumu un ierakstīt to kā savus izdevumus.
vēl daudz kas... un tur arī slēpjas sāls.
Par visiem izdevumiem jābūt protams čekiem (ja summa ir virs 23eur ar kapeikām, tad jābūt atšifrētam konkrēti) un jāved ienākumu-izdevumu žurnāls vai kas tamlīdzīgs (Excel der).
Jāņem vērā, ka ja nav reģistrēts atsevišķs konts uzņēmējdarbībai (ko arī neieteica darīt), tad ienākumos un izdevumos ir jāfiksē praktiski visas darbības ar kontu, bet tur ir iespējams daļu no tām, protams, minēt kā ar uzņēmējdarbību nesaistītus izdevumus.
Principā, šādi dzīvojot, varot legāli maksāt valstij nodokļos 50eur gadā:
1) eur 25 minimālais sociālais par gadu;
2) eur 25 kaut kāds tur avansa nodoklis.
Ja ir pietiekami daudz izdevumu un peļņas nekādas (vai zaudējumi), tad, loģiski peļnas nodoklis nav jāmaksā vispār.
Nu, tas tā, ievadam. Tur bija, protams, vēl daudz kas viss, bet slinkums tagad rakstīt. Pie tam, protams, cilvēku stāstījama jāpieiet ar zināmu uzmanību un jāčeko dubultā -- man ir klusas aizdomas, ka daļa no tā, ko viņa mums stāstīja, var interpretēt arī citādāk. Bet šī sadaļa it kā bija ok.