Te daži, rādās, piedalās sociālo spēļu tajā paveidā, ko cilvēki pie mums tipiski spēlē reizi 4 gados, un kura ir mikslis no "Vai tas nav briesmīgi?" un "Pieķēru, tevi, nelieti!".
Ko lai saka. Partijas šmartijas.
Es personiski došos vēlēt vienkārši tāpēc, ka es jutīšos labāk no tā, ka zināšu, ka esmu novēlējis. Ja es nedošos vēlēt, man būs tāda iekšēja neapmierinātība ar sevi. Tas arī viss.
Mēs varam, protams, spekulēt ar tur nerakstītiem sabiedriskiem kontraktiem un dēmokrātijas principu ievērošanu, bet lielākajā mērā svarīgi, manuprāt, ir tas, kā mēs katrs jūtamies ar šo konkrēto izvēli (vēlēt/nevēlēt).
Un te man jāsaka, ka es druuuuusku brīnos par cilvēkiem, kas postē vairāk vai mazāk kaismīgus/atmaskojošus ierakstus par to, cik partijas stulbi izsakās, briesmīgi izdarās un "kā par kaut ko tādu vēlēt". Jo tas izskatās pēc nepieciešamības kaut kā attaisnot savu pozīciju, tātad, pēc iekšējas sajūtas, ka nevēlēt kaut kā nav labi, bet, "redz, kādi kropļi viņi visi tur!". |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
