"Life is but a dream, within a dream." Tā savulaik Šekspis, un pirms viņa droši vien.
Salīdzinājumu tālāk ekstrapolē, ka, lūk, dzīve ir tā, ka tu pamostiens no sapņa sapnī, un tad vēl un vēl, un tad beigās ir Der Penultimate Awakeningungung. After which you are supposedly awake. And dead. Nobody seems to be confused by the contradiction.
Manuprāt, pamošanās ir un nav labs apraksts. Dzīves laikā sākumā tu pamodies no bērna sapņa, tad vēlāk no tīņu sapņa, un tā tālāk. Ja pamošanās sastāvdaļa nebūtu atskats uz iepriekšējo sapni, tad drīzāk varētu teikt, ka tu miegā pagrozies ērtāk un nomaini sapni uz, piemēram, japija, bomža vai pensionāra sapni. Jeb precīzāk sapņošanu.
Bet šis atskats uz iepriekšējo dzīvi ar apziņu, ka nu tu jūties un domā par lietām pavisam savādāk, katrreiz rada tādu This Is How Things Are sajūtu.Mūzika: Kate Bush - Dreamtime |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
