Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Pēdējās pāris dienas jūtos apskaidrots.
Cibas lasīšana (it īpaši dzeina) nekādi nepalīdz no tā nokāpt.

Bet tas, ko pašam gribētos uzrakstīt, kā vienmēr, ienāk prātā pa ceļam no stacijas uz Vecrīgu, un tur arī paliek - atstāts gaisā. Ja varētu redzēt auras un paralēli arī atskatīties un redzēt savu pagātni kā Vonnegūta aprakstītajā citplanētiešu redzē (neatceros, vai tie bija tie, kas izpauda savas jūtas ritmiski pirzdami un dejodami, vai citi) -- kuri redz tevi vienlaicīgi no bērnības līdz nāvei kā garu telplaikā izlocītu desu -- virs Vaļņu ielas būtu jābūt reālam izmešu mākonim.