Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

To, ka cilvēka uztvere spēj laiku un telpu saspiest un izstiept, es ievēroju jau bērnībā, kad daži ceļi uz skolu šķita īsāki par citiem (ieskaitot to, pa kuru ielas pusi iet), pat ja no veselā saprāta viedokļa tā tam nevajadzētu būt.

Mani jau labu laiku nodarbināja ceļi no darba uz mājām. Tagad pamērīju Gūglmapos, un secināju, ka racionālajam prātam ir taisnība un tas ceļš, kuram objektīvi jābūt īsākajam, tāds, protams, arī ir (salīdzinot ar garāko gan jebkurā gadījumā atšķirība ir knapi 300m). Bet katrreiz pa to ejot, man šķiet, ka man jāvelkās vai veselu mūžību, ceļš ir garš un lēns.

Varu sevi mierināt ar domu, ka varbūt tomēr cilvēkiem ir kādas neapzinātas maņas uz laiktelpas izliekumu un īstenībā mēs izvairāmies iet pa falši taisnajiem ceļiem, jo mūsu iekšējā stīgjutības globula vai piektā auss mums nedzirdami auro katrreiz, kad uzkāpjam kādam melnajam protocaurumam.