Viens no blakusefektiem tam, ka ikdienas kino ir daudz atklātāka vardarbība vai uz pliku adrenalīnu sitošas ainas nekā pirms gadiem 30, ir tas, ka pieaugušo kino arvien vairāk nodalās no bērnu.
Nu, piemēram, es skatījos padomju Šerloka Holmsa seriālu gados 7-10. Tas bija exciting, bet, atskaitot vienu sēriju, nekas baiss. Bet bērnam tādā vecumā es Kamberbača Holmsu rādīt nevaru. Bērni, protams, ir dažādi. Bet tomēr, tomēr.