Nu, jūs jau zināt to sajūtu, kā ir, kad īsti baidies taisīt plānus, jo ir sajūta, ka, ja ko saplānosi, kāds pēdējā brīdī pateiks:
Manuprāt, tā droši vien ir parasta lieta pēc salīdznoši lielākām dzīves peripētijām. Visu laiku kkur iekšā gaidi no kuras puses atkal kaut kas zvels. Bet varu saderēt, no tā arī attopas.
