|
Badmintonam ir vēl tā labā īpašibā, ka man ir pielecis (un man ekstra lēni pielec lietas par savu ķermeni, uz to jau man sen aizrādīja Cibas kušetes provaidere D), ka es spēlēju piecreiz labāk (un atbilstoši arī pats jūtos lielākā sajūsmā), ja esmu normālos cukura līmeņos, kad uz viņu eju.
Tad nu tajās dienās, kad es eju, es īpaši pasekoju tam līdzi. Un rodas pozitīvs fīdbeks, pirmkārt, no labās spēles un lieliski pavadītā laika (1,5h praktisks nonstops vairs nav GLUŽI sisīšiem), un otrkārt no fiziskās labsajūtas nākošajās 2-3 dienās. Līdz ar to būtu labi ekstendēt sekošanu līdzi uz ne-badmintona dienām.
Kurās, teiksim tā, ir tā kā ir.
|