|
Tiešām dīvaini, ka cilvēki sūta elektroniskus apsveikumus Ziemassvētkos.
Nu labi, tur, teiksim, privāts 1:1 es saprotu: brālis ārzemēs, uzraksta vai nu īsziņu vai fb/epastu, ok.
Lai arī, protams, mūsdienās tipiski nav tā, ka nevar piezvanīt.
Bet biznesi saviem klientiem?
Ko tieši viņi vēlas ar to pateikt?
Jūs mums esat svarīgi, bet ne tik ļoti, lai aizsūtītu kaut ko taustāmu (kaut vai kartiņu), bet tieši tik svarīgi, lai uzrakstītu bezpersonisku visiem derošu h*ņu vislētākajā iespējamajā veidā?
Manā jaunajā darbā arī pāris kolēģēm ir šī doma: pagājšgad sūtījām kartiņas, davai šogad sūtām gaumīgus(haha) epastus.
Tai pat laikā, vai tiek pieminēts kāds no elektroniskajiem apsveikumiem, ko mūsu kantoris ir saņēmis? Ņih*ja. Tiek pieminēta torte, ko uz ZSV atsūta banka, konfekšu kaste, ko cits kantoris, dāvanu kartes, ko kas vēl nekas... neviens pat neiedomājas pieminēt elektronisku apsveikumu, jo lielākā daļa, tāpat kā es, viņus dzēš nelasot.
Un kāda ir atšķirība? Skaidrs, ka banka ne tikai mums sūta torti. Skaidrs, ka kartiņas arī ir masveidā šancētas. Bet tomēr tas ir kas taustāms, kas liek domāt, ka dāvinātājs ir vismaz par kaut ko mēģinājis padomāt nedaudz vairāk un ieguldījis šai procesā kaut ko.
Mans personiskais ieteikums darbā bija -- ja nesūtam vismaz papīra kartiņas, tad elektroniski jau nu točno nē. |