|
 Tie, kas, visticamākais bērnībā, lasījuši šo Konan-Doilu, droši vien atceras aizraujošos piedzīvojumus un zinātnes popularizāciju grāmatas stāstos: dinozauru atrašana Amazones džungļu plato "Zudušajā pasaulē", Zemes iziešanu cauri nelāga "ētera" joslai "Indīgajā joslā", un, protams, drosminieku nolaišanos Atlantijas okeāna dzelmē batisfērā un zemūdens Atlantīdas ar visiem iedzīvotājiem atrašanu titulstāstā.
Tad, lūk, pārlasot "Marakota bezdibeni" angliskajā epubā, izrādās, ka latviski tulkotajā stāstā ir izmesta pēdējā nodaļa, kas apraksta, kā ceļotāji savā Atlantīdas apmeklējuma laikā sastop ne vairāk ne mazāk kā spirituālu un ēterisku velnišķīgu nemirstīgu būtni, kas attēlota kā visa totāla morālā pagrimuma iemiesojums un kura ir bijusi pie vainas Atlantīdas nogrimšanai (Dieva dusmu rezultātā), savukārt, pirms un pēc tam dažnedažādu nejaucību musināšanā: Atillas ordās, vergu tirdzniecības veicināšanā, u.t.jpr.
Būtne, kā jau nemirstīga, joprojām eksistē, tikai tagad pārvākusies uz Krieviju (sic), kur tai esot lielākas izklaides iespējas. Neskatoties uz to, tā spēj atsaukties uz tās tempļa apmeklējumu nogrimušajā Atlantīdā un teikt aptuveni: "Ā, jūs par mani atcerējāties? Tagad laiks jūs piebeigt, biju jau pavisam aizmirsis, ka te vēl daži izdzīvojuši".
Tā kā būtne ir ēteriska un spirituāla, lasa domas jebkurā attālumā un sadzird katrreiz, kad par viņu iedomājas, tad situācija rādās bezcerīga, līdz profesors Marakots pēdējā brīdī iziet ārpus saviem zinātnes rāmjiem un sāk raidīt tuvajā apkārtnē lūgšanu, kā rezultātā viņā iemiesojas senais Atlantīdas operators, kurš jau nogrimšanas laikā bija sagatavojis savas zemes taisnajiem izglābšanos no dēmoniskās radības izraisītajām dieva dusmām, un kurš tagad sniedz Marakotam daļu sava spēka, lai tas varētu darboties ne vairs fiziskajā, bet ēteriskajā plāksnē un nokomandēt dēmonu pazust tartaros. Ko pēdējais arī promptly izdara.
Tāds, lūk, pavērsiens par 190 grādiem. Es biju lasījis, ka Konan-Doils bērnībāvecumdienās kļuva par aizrautīgu spiritistu, bet, jāsaka, šis bija drusku šokējoši. I'll never look at a teddy bear the same way again. Ir arī diezgan skaidrs, kāpēc padomjlaiku tulkojumā šo pēdējo nodaļu izgrieza, taču, godīgi sakot, tulkojums no tā tikai ieguvis. |