|
Pirms pārdesmit gadiem jau nu nē, bet pirms trim, pieciem gan, cibā aptaujāju, vai cilvēkiem, lasot grāmatu, ir svarīgi zināt, kas ir grāmatas autors.
Domas dalījās aptuveni pusi uz pusi, ja pareizi atceros.
Kas man joprojām šķiet dīvaini.
Tad principā lasot iepriekš nelasīta autora grāmatu, kuram tu zini varbūt tikai vārdu un uzvārdu, tu neko par grāmatu pateikt nevari? Вы это что — всерьёз?
Nafig visu šo personības kultu, Barts un poststrukturālisti, ftw.
I mean, protams, tikko mēs zinām autoru, mēs varam un tipiski arī interpretējam tekstu savādāk. Un dažkārt tas tiešām var būt noderīgi vai pamācoši. Tas var paplašināt interpretācijas iespējas, bet 99% gadījumu tas man šķiet, drīzāk liek cilvēkiem uztvert sūdu kā kaut ko vērā ņemamu, ja to uzrakstījis kāds, kas mums patīk (O, — Ziedonis? Es ģībstu); un otrādi. Pliko karaļu sindroms šivorotā vivorotā jeb domāšanas aizstāšana ar stereotipu. |