|
Lasot "Freaconomics", uzdūros interesantam faktoīdam. Izskatās, ka pēdējā valsts, kas vēl 20.gadsimta vidū domāja par (un arī ieviesa) abortu aizliegumu (pārējās valstis gāja no aizlieguma uz pamazām atļaušanu), bija Rumānija. Kur to izdarīja Čaušesku 1966. gadā* — gadu pēc savas stāšanās amatā, ar lozungu, ka Rumānijas bērni pieder Rumānijai. Aborts bija kriminālnoziegums, to drīkstēja taisīt tikai sievietes virs 40, vai tādas, kurām jau ir 4 vai vairāk bērni. Papildus tam, kā jau totalitāriķiem tīk, tika ieviestas obligātas ikmēnešas pārbaudes pie ginekologa, tika sekots līdzi katrai grūtniecībai un slepenpolicija pieskatīja slimnīcas.
Dzimstība tik tiešām būtiski palielinājās... starp tiem bērniem, kas dzima šai laikā, gan bija daudz vairāk slimīgu bērnu, regulāri pietiekami nepaēdušu bērnu (jo valsts industrializācijas procesā Rumānijā diezgan labu brīdi bija, neteiksim, pilnvērtīgs bads, bet the next nearest thing), bērnu ar sliktām sekmēm skolā, kuriem nebija īsti ko darīt šai zemē... — īsāk sakot, šādi dzimušo bērnu dzīves kvalitāte nebija diez ko spoža.
Demokrātijā tas varbūt ir svarīgi, bet vadoņa kulta zemē gan neviens ko tādu neņēma par pilnu. Vismaz līdz 1989. gadam, kad šie bērni bija pieauguši un tieši viņi vislielākajā mērā virzīja un bija aktīvi revolūcijā un kuri tad arī Čaušesku nošāva.
* Šis ir brīvais pārstāsts no atmiņas, jebkuras neprecizitātes ir manas. |