Beidzot ir viena latviešu filma, kuru skatīties nav kauns. Nav nekāds šedevrs, bet nav sajūta, ka laiks nomests zemē un pāris vietās pat bija jāsmejas.
Kas pietrūka bija kaut kādu dziļāku emociju laikam. Vienalga vai no komiskās vai kaut kādas traģiskas jebšu transcendentālas puses. Bet filmas sajūtu filmai drusku izdevās radīt.