|
Briselei izrādījās savādāka kā biju iedomājies.
For one thing, ievērojami vecāka un negaidīti smukāka.
Cilvēki gan rada diezgan strupu un nelaipnu iespaidu, viesnīcā; nesaprotu vai tas ir flāmu raksturs, vai valoņu, vai vispār tam ir sakars ar nacionālu raksturu. Delegāts no Polijas, vpročem, man apgalvoja, ka visas citas viņa Briseles viesnīcas arī ir bijušas tikpat nedraudzīgas. Pārējie Briselē ir vienkārši pelēcīgi. Kamuflāža uz arhitektūras fona tā noteikti nav, drīzāk otrādi.
Tas viss būtu gana enjoyabli, ja pa virsu nenāktu riebīgas rejošas iesnas, kurām īstais laiks vēstures miskastē. Tāpat kā, izskatās bibliotēkām, kuras būs extinct līdz 2019.gadam. Nu, ja kardināli nepamainīsies vismaz.
Upd.
Šoreiz speciāli neņēmu līdzi fotoaparātu un kāreiz nepareizi.
Zināmu priekšstatu par apburošo English House, varam smelties tātad no internāta ārēm (bildē pašā fonā, bet nedod īstu iespaidu, jo dabā ir no kaudžkaudzēm cakaina Viktorijas laika metālmežģīnēm):
|