|
No malas ik pa brīdim liekas, ka nah cilvēki cepās par to, ka viņiem jāveic kādi rakstu darbi, nu tur apskatnieki, žurnaļugas un tā tālāk. Bet īstenībā jau, protams, ir tā apziņa, ka es tā sev p*** smadzenes nemaz nespētu, kur nu vēl ikdienā, lai vai cik viegli tas ir fantāzijās.
Nevertheless, tādās dienās kā šī, nav nekā kaitinošāka par vieglā tonī ieturētu laikraksta komentāru vai ko tādu: šķiet, man bi jūsu problēmas.
Bet īstenībā vienīgās reizes, kad esmu spējis uzrakstīt ko tādu, kas pašam ir šķitis sakarīgs, ir bijis, kad ir tie-ašām sūdīgi.
|