|
Nezinu kā ar citām slimnīcām (actually, šo to atceros gan), bet principā Gaiļezers kopš tur esmu bijis, ir krietni pamainījies uz labo pusi. Proti, ja interjera(ha!) ziņā ganrīz nekas nav mainījies, tad cilvēku (negribas rakstīt - personāls) attieksme un kopējā atmosfaira ir krietni uzlabojusies. Slimnīca vairs necenšas tik ļoti nospraust ķīli starp tavu dzīvi ārpus un uzturēšanos tur. Sajūta ir, ka primāri katrs tiek uztverts kā cilvēks, kurš nu ir nejauši vai tīšām tur nonācis, nu, un katram ir ko darīt šai sakarā, bet tas viss tomēr tagad orientējas uz to, lai pēc iespējas minimāli izjauktu tavas dzīves ritmu.
|