|
Sāpīgi jūs visus lasīt.
Tā vien gribas teiks ( ko jau esmu, šur tur): kakogo H*JA!
Mīļie ļaudis. Nu nevajag, nevajag tā. Ja jums vajag alkoholu vai zāli vai ko, nu labi, nu nav tik slikti, nekā ja vispār nevarat.
K*kogo h*a!
/ Es atvainojos, es patlaban esmu galīgi pālī un galīgi neadekvāts un stulbs un miglojas acis priekšā, bet nu vispār, nu tomēr, nu bišķiņ(!)... es varētu, es tiešām varētu patlaban. Jebko un visu. Un nevis tāpēc, ka pašam pietrūkst, bet gan tāpēc, lai citi saprastu, ka viņi ir cilvēki un lieliski ar to. |