Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Nu tāds kā sirdsapziņas bērns, bez vārdiskas komunicēšanas iespējām. Es bērnībā sapņoju par pasauli, kurā cilvēki runātu un saprastos tikai ar skatieniem, jo tā būtu patiesāk. Mans pusbrālis tomēr nav gluži tāds. Viņš runā par sevi tikai trešajā personā un nenoteiksmēs, ka piemēram "Ivars dzert" vai "Ivars iet" vai "Ivars drēbes". Un izvairās skatīties acīs, kaut arī sajūt un atpazīst katru cilvēku jau pa gabalu. Un parasti slēpjas aiz mammas vai sāk priecīgi satraukts skraidīt pa istabu, turpinot skatīties kaut kur palogu vai griestos. Labi, dzenu skumjas prom, vēl ir pusstunda, kas jāpaguļ un darbs, kas līdz rītdienai jāpadara.