Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Neesmu lasījis neko no Potera tieši iekšējās sajūtas dēļ, ka tas, kas ir tik populārs nevar būt nekas izcili labs, bet pēc Tava apraksta iedomājos īpatnēju scenāriju - ja tagadne tiek iebarota kā tās mītiskā versija un bērna prāts to neapzināti asociē ar īsto versiju (jo bērni taču ir "gudri" un visu "nojauš" - pēdiņas lietoju apzināti, jo šajā kontekstā tas ir aplam, kaut arī kopumā labi un pareizi un priekš viņu vecākiem nereti pat audzinoši), tad ko no dzīves sagaidīs bērns, ja ne brīnumus, cik gan ļoti viņam riebsies īstā pasaule un dzīve tajā, un kas no tā izrietēs. Vai šis uzstādījums autorei ir apzināts un ja jā, tad kāds ir tā slēptais mērķis autores izpratnē derētu uzzināt jau tagad, bet kāds salīdzinot ar to būs reālais sasniegtais mērķis Potera ietekmētās pasaules iekārtā pēc gadiem 25, to mēs, cerams, arī pieredzēsim.