Tikko samainīju tiesības. Tas bij ātri un gandrīz bez sāpēm. Varu braukāt tālāk.

Ābolus raut no koka ir kaut kas nenormāli kaulus lauzošs un netīkams. Atzīstos, man ļoti nepatīk.
Tā kā es dzīvoju laukos un retu reizi esmu pilsētā, arī interneta dzīļu jaunumus ieraugu krietni novēloti. To kas cibeklī sarakstīts izlasu. Feini, pāris minūšu laikā sabūt dažādu cilvēku vismaz pusmēneša dzīves notilkumos. Bet es Jums teikšu, ka laukos dzīvot nav nemaz tik slikti, savādāks dzīves ritms, uztvere un galvenais gadalaikus var nosvērot netraucēti. Piemēram, grābjot un dedzinot slimā kastaņa lapas, gājputni kaut kur ķērcot aizlido. Skuju, es to sajūtu mainītu pret sēdēšanu birojā. Lai gan, jā, naudiņu vajag arī laukos esot, tas gan.
Svarīgākos jaunumus pastniece katru dienu atnes, kas ciemā jauns un tā. Reku, pirmdien paziņoja, ka omes pusradinieks pakāries, onkam kaukādi 60-70 gadi. Bet runā, ka viņam dikti sāpējis un tā. Nu neko, 4dien bēres bija, es tur nebiju, bēres man kaukā ne visai + onkuli es nezināju.
BET pats galvenais, ka Annele, nu mana ome, kurai ir 90, vairs nesāk salasīt to kas laikrakstā rakstīts, sabrēcās, man jau žēl ir, bet es kaukā nespēju to izrādīt. Viņai ir acenes un lupa ar ko lasīt, tik un tā uz vakaru vairs neredz. Taču tas netraucē audzēt 100 un vienu puķi un krūmu, kuram es nezinu nosaukumu un visticamāk, ka nekad nezināšu. Čūkslieni visās malās:D
Nu tā kaut kā tā es dzīvoju.
Nē, es nedomāju, kā pelnīt naudu, kaut arī vajadzētu. Negribu! NEGRIBU strādāt naudas dēļ! BET vajadzēs.

Mūzika: Basta- Lyubov Bez Pamyati

Diezi vai vainas sajūta mani visu atlikušo dzīvi vajās/būs klāt?

Mūzika: Yiruma - Kiss The Rain((pianoforte)

Mjā, šodien palīdzēju bērnības draudzenei pieskatīt viņas klasesbiedrenes 2vus bērnus, Katrīnai 3,5g un Emīlam 1,3g. Viss dikti jauki un feini. Līdz vienā brīdī puika gribēja tikai mani, stiepa rociņas pretī un sauca par mammu, un ne reizi vien. Diezgan jokaina sajūta. Kaut pirmo reizi redzēju abus mazos. Pat tad, kad braucu projām, Emīls sēžot miesīgas mātes klēpī stiepa mazās rociņas manā virzienā. Heh, tiešām jokaina sajūta, kaut kā paurī/sirdī nostrādāja cits ritms, pirmo reizi tāda sajūta. Un tak es viņam neko TĀDU nedarīju.
Daroties ar Emīlu sagribējās, lai man ir tāds mazais kā Emīls. Heh.

Mūzika: Burial - Archangel

Fjū, trakas brīvdienas iet uz grand finale - braucienu uz Liepāju! Bet kopsummā labi pavadīts laiks.
Tā, jābrauc, nav laika.

FU, kā es nobijos. Tikko ar skaļu blīkšķi uz galda uzleca liels zaļš sisenis. Fufufufu. Nu nepatīk man tādi radījumi. Tā kā neviens nav mājās, man bij jāpārvar bailes un kaut kā jāiedabū tas briesmeklis trauciņā, puslitra burciņa kā reiz ir piemērota tādam kukainim. Necerēti veikli kukainis tapa iedabūts traukā, jāatzīst, ka pats ielīda. Tagad izdomāt vajadzētu ko ar briesmekli iesākt. Tikai man viens nav skaidrs, KĀDĀ veidā tas ir nokļuvis manā istabā, ja es dzīvoju otrajā stāvā? Īsti negribas ticēt tam, ka tāds mazs zaļš subjekts ir spējīgs uzlekt līdz otram stāvam. Lai gan man visu laiku logs ir vaļā. Ā, tak viņi lido arī, ne tikai lec.
Dzīvā daba ienāk pilsētā.

R.I.P. Kristap!
Tomēr dikti jauks čoks biji :)

Garastāvoklis:: skumjš

Es pat atļautos teikt, ka vieni no visu laiku labākajiem Jāņiem, pēdējā laika vislabākais notikums jau nu noteikti. Izceļojos pa LV godam, pasvinēju gan Lielvārdē, gan Madlienā, satikti daudz cilvēku, lopu, daudz smieklu, apēsts kāds nieks ar gaļu, izdzerts maz alko(jo dzērušam vai ar paģirām pie auto stūres pavisam nav labi), apmeklēts zoo.
Policiju maniju tikai Jāņu naktī pa ceļam no Lielvārdes uz Madlienu, pat trubiņā nepalūdza iepūst, iespējams, ka visur citur bij daudz vairāk, bet savā garajā ceļojumā tikai vienu pārbaudi manīju.
Vienvārdsakot, viss bij lieliski un labi:)

Garastāvoklis:: priecīgs un apmierināts

Pamodos un cerēju, ka ir rīts, bet laika rādis mani atgrieza skarbajā realitātē - ir vēl pirmdienas vakars.

Nez vai būtu labāk ap sirdi, ja man tikko nepateiktu, ka analīzes un visi rādītāji ir perfekti. Tagad tik tārpi galvā.